“Pašsajūta bija laba, daudzi man teica – nav tev nekāds audzējs. Bet nu bija uztaisītas analīzes un punktēšanas – visur uzrādījās, ka ir ļaundabīgs. Tā mani trīs gadus ārstēja, ārstēja, bet neko pa lielam daudz nedarīja – uztaisīja joda terapijas un viss. Tad pēkšņi man sāka parādītes krampji – labajā pusē gan roka, gan kāja. Griezos pie savas ārstējošās dakteres, ka man tāda lieta, bet viņa tik noteica, ka tie laikam ir asinsrites traucējumi," stāsta Solvita.

Tikai tad, kad sieviete nokļuva slimnīcā, viņai konstatēja, ka galvā ir audzējs. 

"Metastāzes aizgājušas. Tad man operēja galvu. Pēc galvas operācijas palaida mājās, novērojos pie ārstiem, bija starošana galvai – divas reizes. Tad it kā likās, ka paliek labāk, taču tā tikai šķita. Līdz atkal palika sliktāk – strauji nometu svaru... Kad atkal griezos pie savas dakteres, man bija piemeties nenormāli liels klepus – tāds, ka nelīdzēja arī antibiotikas. Daktere ieteica padzert pienu ar medu un viss," stāsta Solvita.

Viņa ārstei lūgusi, lai izraksta rentgenu plaušām. "Viņa saka - priekš kam tev tas rentgens, tāpat jau esi daudz starota. Bet nu finālā tomēr izrakstīja norīkojumu uz rentgenu. Tajā pašā dienā uztaisīju, atnācu atpakaļ pie dakteres – viņa apskatīja un noteica: "Tevi eņģeļi sargā", jo tur uzrādījās pneimonija. Taču izrādās, ka tā nebija pneimonija, tas bija audzējs plaušās – primārais, ko [vēlāk] noteica Izraēlā," turpina Solvita.

Savākusi visus analīžu rezultātus, Solvita par ziedotāju līdzekļiem un ar fonda "ziedot.lv" atbalstu devās uz klīniku Izraēlā.

"Viņi konstatēja, ka ir plaušu vēzis primārais, nevis vairogdziedzera, kā uzskatīja šeit – ka viss ir no vairogdziedzera gan galvā aizgājis, gan plaušās.

Uztaisot pārbaudes Izraēlā, konstatēja, ka man ir šķidrums sirdī, kuru te uzskatīja par pneimoniju.

Līdz ar to man Izraēlā veica punktēšanu, kur nosūca 800 mililitrus šķidruma no sirds. Tā arī nonāca pie diagnozes, ka primārais ir plaušu vēzis. Tad, kad man [Latvijā] izoperēja vairogdziedzeri, konstatēja, ka man plaušās ir metastāzes, viņi to zināja un ārstēja ar joda terapijas palīdzību, bet nenonāca līdz secinājumam, ka tas [plaušu vēzis] ir primārais. Uzskatīja, ka no vairogdziedzera aizgājis galvā un tā tālāk," stāsta Solvita.

Viņa uzskata, ka ārstei endokrinoloģei vienkārši nebija laika, lai iedziļinātos un noskaidrotu īsto slimības cēloni. Tāpat sievietei šķiet, ka ārsti neprot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, noteikt pareizas diagnozes ar tām. Protams, esot arī tādi ārsti, kuri pret savu darbu izturas ar tam pienākošos atbildību.

Patlaban Solvita reizi mēnesī dodas uz Izraēlu veikt ķīmijterapiju – to varētu darīt arī Latvijā, taču sieviete neslēpj, ka pēc pārdzīvotā nav ticības, ka šeit kāds kaut ko nesajauks, neizdarīs līdz galam vai nepateiks: "Tev nepaveicās..."