Māju saimnieki ir dzimuši un auguši pilsētā, Tomass Vācijā, Līga Latvijā. Kad apprecējušies, sapratuši, ka vēlas atvilkt elpu no pilsētas kņadas.
Sākums gan bijis visai grūts, īpašums nolaists un nekopts, bet pamazām vien radušās idejas, ko te iesākt. Vērtīgā kopdarba ideja radās pēc tam, kad Tomass mēnesi nodzīvoja kādā eko ciematā Itālijā, kur bija daudz brīvprātīgo.
Tā brīvprātīgos piesaistīja arī Latvijas laukos, pirmo gadu tie bija četri cilvēki, otrajā gadā jau 12, trešajā gadā - 30 viesi.
“Mēs esam iesaistīti tādā pašiniciatīvas kustībā kā brīvprātīgais darbs, un pie mums ir darbs cilvēkiem no visas pasaules, šobrīd jau esam uzņēmuši kādus 80 cilvēkus, un es tiešām domāju visu pasauli, Indiju, ASV, Taizemi - no visiem, visiem nostūriem,” stāstīja Līga Krūmiņa-Krīgere, kura izvēlējusies dzīvot laukos.
“Cilvēki mums labprāt kaut ko pagatavo, ļoti labprāt dalās ar savu pieredzi, es viņus paņemu līdzi uz mūsu folkloras kopu, dančiem, viņi atkal iemāca savējos vai dziesmas, vai mūziku,” stāsta Līga.
Vasarā Lejasvaricēnu ciemiņi ir pilnīgā sajūsmā par viesnīcu, ko sauc par siena gultu. Vienkāršība, lauku labumi un darbs ir tieši tas, ko meklē atbraucēji, arī šobrīd ģimenē viesojas divi angļi, kuri ir sajūsmā par Latvijas lauku darbiem.
Viņi palīdz izrakt tranšejas kabeļiem, vākt lapas, un iespēju vērot, kā dzīvo ģimene laukos, viņi sauc par privilēģiju.
Pateicoties brīvprātīgo kustībai, par māju pieskatīšanu un nepadarītiem lauku darbiem vairs nav jāuztraucas, Lejasvaricēnos vienmēr kāds dzīvo un uzrauga, vai viss ir kārtībā.
“Ar laiku kļūst tik uzticami, ka viņiem var uz nedēļas nogali uzticēt mājas un mēs paši ar ģimeni varam aizbraukt ekskursijā,” stāsta Līga.
“Es stipri aizstāvu to ideju, ka Latvijas lauki ir fantastiska vieta, kur ļoti daudz iespēju, ja tikai mēs kustinām savas pelēkās šūniņas un esam pietiekami aktīvi arī darbā un grūtībās, tie lauki mūs mīl un daba atalgo, ja gudri rīkojamies,” pārliecināta ir Līga.
