Es vienkāršu rakstīju, rakstīju, rakstīju
Gandrīz katrs interneta lietotājs ir dzirdējis par Dāvi, Latvijas asprātīgāko autopārdevēju. Viņam ir 24 gadi un divi bērni.
Drīzumā sagaidāmi vēl divi jaundzimušie. „Es uzskatu, ka labāk ir izveidot ģimeni ātrāk, un tas būtu pēc tam pašam patīkamāk, jo mani vecāki bija jauni, kad es augu. Tāpēc es nevēlos, lai maniem bērniem būtu vecs tēvs. Kaut kā tā,” stāsta Dāvis.
Viņš nolēmis iegādāties jaunu un lielāku auto, jo sākotnēji viņš rēķinājis ar vienu, nevis diviem jaundzimušajiem. Tā viņš ķēries pie esošās mašīnas pārdošanas.
Sludinājumu, kas Dāvi padarīja par interneta slavenību, viņš uzrakstīja ar nenopietnu attieksmi. Kaut arī mašīna ir dienvidkorejiešu izstrādājums, joka pēc viņš nodēvēja to par ķīniešu ražojumu.
Toties bildes viņš paņēma no interneta, un neuzmanības pēc vienā no attēliem stūre mašīnai bijusi labajā, nevis kreisajā pusē. „Es vienkārši sāku rakstīt, neskatoties uz ekrānu, skatoties uz klaviatūru. Spaidu taustiņus. Rakstu, rakstu, rakstu. Nu viss! Vairs nav ko pateikt. Jāspiež 'publicēt'. Sapratu, ka ir ļoti daudz, bet es pat īsti nepārlasīju. Vienkārši spiedu 'publicēt',” atminas Dāvis.
Tā Dāvis radījis ļoti tēlainu sludinājumu.
Viņš solījis, ka auto ir tāds visurgājējs, ka jaunais īpašnieks aizmirsīs frāzi “Palīdzi mani izstumt no grāvja!”
Viņš arī galvojis, ka auto ir tik skaists kā Liene Candy, un tik ērts, kā mātes klēpis.
Dāvis vienkārši gribējis pateikt vairāk nekā prastu frāzi “Pārdod auto”. „Kā lai nosaka labāku veidu, kurā nepastāstīt neko par savu preci? Vai uzraksta 'pārdod auto' vai uzraksta tik garu sludinājumu? Tai pašā laikā tu esi pateicis tieši tikpat, cik tas cilvēks ar tekstu “Labs auto” vai “Pārdod auto”,” spriež puisis.
Uzslavas pat no Lienes Candy
Dāvja netradicionālais sludinājums piesaistīja uzmanību. Viņš saņēma līdz pat 20 zvaniem dienā un vēl vairāk īsziņas un e-pastus.
Tiesa, tie nebija potenciālie pircēji. Tie bija cilvēki, kuri slavēja Dāvja rakstītprasmi. „Atnāca e-pasts, kurā bija rakstīts: “Es esmu skolotāja, un es tev pateikšu godīgi – šis pārspēj Raini.” Tas man tāds mīļš bija. Un pat Liene Candy uzrakstīja īsziņu, jo viņa bija pieminēta [sludinājumā],” stāsta Dāvis.
Zvanīja arī ķircinātāji. Piemēram, vienu piektdienas vakaru pēc 11 Dāvim piezvanīja kādi pieci tādi.
Viņš ir iemācījies tikt ar viņiem galā. „Teiksim, bija viens cilvēks, kurš zvana [un saka]: “Pastāstīsi kādā stāvoklī ir automobilis?” Var dzirdēt, ka fonā visi smejas. Es viņam pārjautāju: “Kādās mērvienībās tu gribi dzirdēt?” Viņš saka: “Litros.” Un es viņam atbildu: “16.” [Viņš saka]: “Aaa… 16. Aaa…” un nomet klausuli un viss. Viņš nav gatavs komunicēt tālāk pēc tādas atbildes. Viņš laikam bija gaidījis, ka es kaut ko stāstīšu cītīgi, tad viņš mani pasūtīs kaut kur tālāk,” stāsta Dāvis.
Bez slavinātājiem un ķircinātājiem ar Dāvi sazinājās arī darba piedāvātāji. Viņu aicināja pievērsties reklāmas biznesam un mārketingam, bet Dāvis nebija pierunājams pamest savu esošo darbu. Viņš strādā par energoauditoru, citiem vārdiem sakot: meklē risinājumus, kā uzlabot māju siltumizolāciju. Kādam mārketinga speciālistam, kurš aicināja darbā pie sevis, Dāvis pat pārdeva savus pakalpojumus. „Ja nemaldos, Jūrmalā viņam ir daudzdzīvokļu māja, un tad mēs vienojāmies, ka es viņam veikšu energoauditu. Tā kā mana šī brīža profesija noderēja viņam, nevis viņa profesija man,” sacīja puisis.
Nopietnu potenciālo pircēju nav daudz
Tad ir ceturtā cilvēku grupa, kura sazinās ar Dāvi un kura ir vismazāk aktīva. Tie ir potenciālie auto pircēji, un tie paši nav diez ko ieinteresēti iegādāties mašīnu.
„Par pašu mašīnu interese ir ļoti minimāla. 10 līdz 20 zvanītāji ir interesējušies par iespēju iegādāties šo auto. Apskatīt dzīvē nav bijis neviens,” viņš atzīst.
Dāvis nav pārsteigts, ka uzmanība sludinājumam tik liela, tomēr rezultāts nekāds. Jau agrāk viņš izpelnījies lielu ievērību, pārdodot savu otro „golfu”. „Toreiz es arī saņēmu daudz dažādās pateicības e-pastus, īsziņas, zvanus par to, ka es esmu uzlabojis cilvēkiem dienu, bet par pašu mašīnu interese bija nulle,” stāsta autopārdevējs. Pēc trīs mēnešiem Dāvis ielika jaunu sludinājumu savam „golfam”. Šoreiz sludinājums bijis īss, konkrēts un bez asprātībām. Mašīnu izdevās pārdot pēc trim dienām.
Dāvis to skaidro ar to, ka no viņa pirmā „golfa” sludinājuma vairāk sanākusi izklaide, mazāk reklāma. „Pazūd interese par pašu produktu. Pazūd vispār uzmanība. [Patērētājs] pat beigās neatceras, ko tur pārdeva tajā sludinājumā,” saka jauneklis.
Radoša pieeja ne vienmēr atmaksājas
Šis nav pirmais gadījums Dāvja dzīvē, kad viņš saprot – radoša un asprātīga pieeja ne vienmēr atmaksājas.
Smieklīgus tekstus Dāvis sacerējis jau vidusskolā. Piemēram, vienreiz viņam bija jāizlasa vairākas sengrieķu teikas, pēc tam jāuzraksta sacerējums. „Es, protams, nekad nevienu neizlasīju, bet pirms pašas stundas es atvēru, ieraudzīju nosaukumu, ievēroju kādus divus varoņus, kas tur varētu būt, un pēc tam es improvizēju, rakstot tekstu,” atceras Dāvis.
Viņam bijuši vairāki šādi sacerējumi. Tie vienmēr izraisīja klasesbiedru, kā arī skolotājas smieklus. Kaut arī darbi nav bijuši par tēmu, atzīmi bijis grūti paredzēt. "Nākamajā stundā direktore ir izlabojusi tos darbus un ar asarām acīs un smejoties lasa visas klases priekšā. Visa klase smejas, bet viņa man ieliek divnieku."
Bet sludinājums, par kuru sākām sarunu, jau kādu laiku pazudis.
Nākamo Dāvis grasās rakstīt tradicionālu un vienkāršu.
