Modris, Iveta un viņu trīs bērni nesen atgriezušies no baznīcas. Ģimenei jau izveidojusies tradīcija - Lieldienās doties uz pašu agrāko dievkalpojumu. "Rīts, kad Kristus augšāmcēlies. Pirmā mise, tad to var izdzīvot, un tad visa diena ir mūsu.. visi svētki. 40 dienu gavēnis ir beidzies un svētkus var izdzīvot," stāsta Modris Skujiņš.
Krāsotās, baznīcā svētītās olas pa ceļam uz mājām jau apēstas. Palikušas vairs tikai baltās. "Jo gadi vairāk iet uz priekšu, jo vairāk mēs Lieldienas saistām ar Kristus vēsti. Bērni ir izauguši, kad bija mazi, ripinājām olas, gājām šūpoties un izklaides lietas. Bet tas ar katru gadu aizvien vairāk paliek fonā," turpina Modris.
Ikdienā visi aizņemti darbā un mācībās. Iveta strādā par personāla speciālisti valsts iestādē, bet Modris ir vairumtirdzniecības vadītājs kādā firmā. Bērni mācās Franču licejā.
"Var priecāties ļoti trokšņaini, kā kaimiņš mums blakus, un kas man ir prieks - satikties ar ģimeni," piebilst Iveta Skujiņa.
"Beidzot var parunāties, ikdienā katram savas intereses, steiga, un Lieldienas ir labas, lai pabūtu kopā ar visiem," bilst Paula Skujiņa. Viņai pievienojas Sofija: "Man patīk ar draugiem pabraukāt ar riteņiem.."
Paulai ļoti patīk zirgi. Tāpēc viņa pošas, lai brauktu uz Vecāķiem, uz stalli aprūpēt zirgus. Sofija grib pabeigt lāci, kas jāuzšuj mājturības stundai. Arī Matīsam līdz brīvdienu beigām jāizpilda skolas darbi: "Es iepriekšējās dienās nebiju izmācījies, es mācos, franču valodā atkārtoju par pagātnes formām; jāmācās bioloģijai, angļu valodai uz mazo ieskaites darbiņu."
Otrajās Lieldienās Skujiņu ģimene brauks apciemot mazbērnu, kam aprit gadiņš.
