Lai vairāk iepazītu skolas podkāsta aizkulises, “Raidnīcā” uz sarunu aicināja skolas vidusskolēnus Anniju Bisteri un Markusu Buli.
Markuss Bulis: Es biju tās idejas autors. Pagājušajā vasarā notika Rīgas domes rīkots projekts par mentālo veselību, un bija jāpiedāvā idejas, kā skolā uzlabot mentālo veselību. Un es, braucot uz pasākumu, klausījos podkāstu par mentālo veselību un iedomājos, ka kaut ko līdzīgu mēs varētu darīt skolā.
Un kas notika tālāk, kad tavu ideju atbalstīja?
Markuss: Tālāk sākām domāt, ko darīt, un sapratām, ka tas nav nemaz tik vienkārši. Mums nebija nekā – bija jāpērk mikrofoni, meklējām raidījuma vadītājus. Bijām plānojuši tikt galā divās nedēļās, bet tas prasīja mums mēnesi.
Man likās interesanti, ka meklējāt raidierakstam vadītāju. Kāpēc pats to negribēji darīt?
Markuss: Man liekas, ka tas jādara kādam, kam jau ir pieredze, kas brīvi jūtas. Es pats ļoti uztraucos un nejūtos kā podkāsta vadītājs. Man liekas, ka tas labāk sanāk meitenēm, jo viņām vieglāk veidot klausāmu sarunu.
Annija, un kurā brīdi tu uzzināji par skolas podkāstu?
Annija Bistere: Skolotāja atsūtīja e-pastu, ka ir ideja veidot skolas podkāstu, bet nav tam vadītāju. Es pati brīnījos, ka idejas autori to negrib darīt, bet pieteicos uz konkursu, aizpildīju anketu, piedalījos atlases intervijā un saņēmu patīkamu ziņu, ka konkursā esmu uzvarējusi.
Kāpēc tev interesēja pamēģināt podkāsta vadītājas darbu?
Annija: Jau iepriekš biju domājusi par savu podkāstu, tāpēc man likās, ka tā varētu būt man vērtīga pieredze. Man interesēja arī uzzināt, kā top sarunu podkāsti. Un izrādījās, ka tas ir sarežģīti. Nav nemaz tā, ka apsēdies un sāc runāt ar cilvēkiem.
Sarunām, lai būtu kāda jēga, ir arī jāsagatavojas.
Visu sarunu par raidieraksta veidošanu var noklausīties Latvijas Radio podkāstā par podkāstiem “Raidnīca”.
