"Man tāds vecs vārds, seno laiku. Man kādreiz teica tētis, ka tas ir itāļu," iepazīstoties stāstīja Kazimirs Sperga, kurš novembra beigās nosvinējis savu 100. dzimšanas dienu. Latvijas Radio Kazimiru apciemoja viņa dzīvesvietā Rēzeknē, kur viņš mīt kopā ar savu dēlu Aivaru un vedeklu Terēzi.
Kazimirs izaudzis un bērnību pavadījis netālu no Viļāniem – Taukuļu ciemā. "Bijām dikti liela ģimene – seši bērni, tēvs un māte," atmiņās kavējās Kazimirs un stāstīja, ka pirmajos Ziemassvētkos bērnībā vienmēr visi gājuši uz baznīcu: "Kad pārnācām no baznīcas, tad jau sanācām visi kopā. Eglītē kārām ābolus, konfektes. Tā ļoti vienkārši. Kā jau nabadzīgā Latgalē. Svētkos galdā bija galerts, asinsdesas, pašu ceptā baltmaize," teica simtgadnieks.
Lai arī viņš sapņojis kļūt par lokomotīves vadītāju, skolas biedrs Kazimiru pierunājis aiziet uz pārrunām uz skolotāja vietu, un tā viņš sāka strādāt Viļānos par sporta skolotāju.
"Sporta zāles nebija, mēs visu laiku tikai pa āru. Un galvenais sporta veids bija slēpošana. Skolēnu skaits klasē bija 45. Kā nostājas ar slēpēm – ūj, otru galu saredzēt nevar," atcerējās Kazimirs.
Pēc Dricānu vidusskolas izveidošanas Kazimiru uz turieni norīkoja darbā, kur viņš izveidoja ģimeni un par sporta skolotāju nostrādāja 50 gadus. Dzīve Kazimiru nav lutinājusi – 18 gadu vecumā iesaukts armijā, piedalījies Otrajā pasaules karā, viņam bijušas vairākas operācijas, smagas avārijas, pēdējā no kurām 88 gadu vecumā, bet viņš izķepurojies. "Oi, kāds es biju sadragāts," atklāja Kazimirs. Arī Covid-19 nav bijis stiprāks par viņu.
Kazimirs norādīja, ka kustības un aktīvs dzīvesveids ir priekšnoteikums, kā saglabāt možumu. Un vēl – nedrīkstot sevī turēt dusmas, arī veselīgam dzīvesveidam esot ļoti liela nozīme. "60 gadus neesmu dzēris. Smēķējis arī neesmu. "Coca-Cola" man garšo. To es dzeru. Šņabi ne," atklāja Kazimirs.
Visa dzīve viņam pagājusi kustībā, un arī tagad viņš katru rītu iesāk ar vingrojumiem.
"Kā sporta skolotājs es jau zinu tos noteikumus, kādam jābūt ārstnieciskās vingrošanas kompleksam. Sākas ar ķermeņa augšdaļu, bet es izpildu otrādi," smaidot noteica simtgadnieks Kazimirs.
Kazimirs Latvijas Radio demonstrēja vingrojumus, ko izpilda gan sēdus, gan stāvus pozīcijā, aktīvi izkustinot kājas, rokas, plecus un gurnus. "Piemēram, uz dīvāna. Sāku ar kāju kustību. Viens un divi, un trīs. Astoņi apļi ar labo, astoņi ar kreiso [kāju]. Nākamais – uz iekšu, uz iekšu, uz iekšu. Ar vienu kāju, ar otru kāju. Nākamais – pēdas locītava. Skaitu parasti. Tad nākamais – kāju vēzieni. Man sanāk 30 kustības."
Kazimirs stāstīja, ka savos 100 gados viņš vēl iziet pastaigās. Pašlaik gan ir ļoti slidens, bet vēl nesen aizstaigājis līdz tuvējam "Rimi" veikalam un atpakaļ.
"Kad laika apstākļi bija labvēlīgi, viņš vienmēr gāja staigāt," stāstīja Kazimira vedekla Terēze. "Divpadsmitos precīzi apģērbjas, nokāpj no piektā stāva, iet pastaigāties.
Pastaigā, pasēž, aiziet līdz Raiņa parkam, nāk atpakaļ. Tagad pēdējā laikā tepat mājas priekšā skvērā pasēž. Vienmēr divas stundas laukā."
Arī uz Rēzeknes novada Dricāniem, kur aizvadīta lielākā daļa mūža, viņš dodas regulāri. "Man taču tur divistabu dzīvoklis, man tā patīk tur padzīvot. Tur īsāks laiks," atklāja Kazimirs. "Kad es viens palieku, gremdējos atmiņās. Klausos radio, skatos televīziju. Lasīt nevaru. Lupas pat neder. Bet televīziju es varu paskatīties," stāstīja simtgadnieks.
Kazimirs rūpējas arī par savu ārējo izskatu. Viņam ir svarīgi, lai mati un apģērbs būtu kārtībā.
"Mājās mēs viņam matus negriežam, viņš iet uz frizētavu. Frizētavā jau viņu pazīst, atver durvis, sagaida, pavada," stāsta vedekla Terēze.
Simtgadnieks Kazimirs Sperga Jaungada vēlējumā pauda, lai nebūtu kara. Viņš aktīvi seko līdzi arī šī brīža notikumiem Ukrainā. Savukārt sev viņš vēlas mierīgus dzīves apstākļus. Tos viņam nodrošina dēls un vedekla. "Manam ilgajam mūžam man jāpateicas viņu aizbildniecībai. Nekādas zāles nepalīdzētu. Dēls ar vedeklu palīdz," teica Kazimirs Sperga.
