Anna Viļumsone ir dzimusi 1909. gadā Lielvārdē, bet kopš otrā pasaules kara beigām dzīvojusi un strādājusi Madonā. Vēl pirms pāris gadiem sirmā māmuļa dzīvojusi pati savā dzīvoklī, taču pēc pārciestās gūžas operācijas nu dzīvo pie krustmeitas Dzelzavā.
Anna Viļumsone allaž bijusi pieticīga, pratusi novērtēt to, kas ir un arī jubilejas reizē viņa uzsver, ka patiesā vērtība rodama priekā par dzīvi.
"Viņa nekad nebija greizsirdīga, skaudīga, nekad! Tāpēc jau laikam tai dzīvē tā ir - tikai tie pozitīvie cilvēki jau tik ilgi dzīvo," norāda Jeuženija Adamoviča, kura ir bijusī jubilāres darbabiedrene.
Darba mūžs lielākoties bijis saistīts ar lietvedību un grāmatvedības skaitļiem, bet, aizejot pensijā, jubilāre strādājusi Madonas muzejā. Te nu varējusi pilnībā nodoties savai sirdslietai - sekot līdzi aktualitātēm mākslā un kultūrā.
"Ļoti interesējās par kultūru, jā, viņa visus aktierus, māksliniekus zināja, vēlāk, kad televizors jau bija, viņa vienmēr skatījās tādas pārraides kā ne tā kā es - filmas, bet kultūras raidījumus, un tad, kad bija Dalailama Rīgā, tas bija tāds viņai tāds teiciens vienmēr - viņš teica, lai cilvēks labi nodzīvotu dzīvi, ir vienmēr jābūt smaidam," saka Adamoviča.
Jautāta par ilgā mūža recepti, jubilāre atsaucas uz radio dzirdētajām Dalailamas atziņām - dzīvot ar prieku sirdī un smaidu sejā. Tas allaž ir palīdzējis iet uz priekšu, tas palīdz arī dzīvot šodienai. "Cilvēkam vajag būt priecīgam, viņam vajag smieties vienmēr! Un es domāju - tas tak viss par brīvu!" saka Viļumsone.
Pēc iedzīvotāju reģistra datiem uz šī gada sākumu virs simts gadu vecumam Latvijā bija registrēti 163 iedzīvotāji, no kuriem astoņi - Madonas novadā.
