Šīs datumu izmaiņas savulaik, kad Karnāte atgriezās no izsūtījuma, ieviesa padomju ierēdņi, lai tikai pasē neparādītos 18. novembris.
Līdz ar to sveicējus apaļajā jubilejā sirmā, bet ņiprā kundze uzņēma arī pirmdien.
Radu pulkā apaļā dzimšanas diena nosvinēta jau reizē ar Latvijas jubileju, pirmdien sveiciens arī no pilsētas pašvaldības. Tomēr par savu īsto dzimšanas dienu Elvīra uzskata 18.novembri, lai arī ko ierēdņi būtu ierakstījuši pasē.
"Es pie tā 18. novembra palieku. Man tas datums ir mīļš," pauda Karnāte.
Lai arī jau pašam 98 gadi, biežs viesis māsas mājās ir arī brālis Ēriks, zīmīgi, bet abu sarunā nedzird žēlošanās par kaitēm. "Vārdu sakot, ir jākustās. Ja es ilgāk gulēšu, tad es jūtu, ka es palieku arvien stīvāka," saka Karnāte.
Abiem - māsai un brālim - mūžs nav bijis viegls, jo piedzīvots arī Sibīrijas izsūtījums. "Mūžs nevar teikt, ka slikts, sliktums ir tas, ka tā trakā izvešana bija tai 1949. gadā, tas jau vissliktākais. Dzimtenē 1956. gadā atbraucām, otros Ziemassvētkos Rīgā, tas jau bija kā sapnis," norādīja Karnāte.
"Man tēvs ar mammu Sibīrijā sapazinās, aprecējās, man brālis tur piedzima, bet neizdzīvoja," sacīja jubilāres dēls Ilmārs Karnāts.
Elvīras brālis Ēriks Tomsons izsūtījumu uz Sibīriju "nopelnīja" kā pārcēlājs, jo astoņos braucienos pāri Baltijas jūrai uz Zviedrijas krastiem pārcēla ap 1000 latviešu bēgļus. Bet, lai cik smagi ir bijuši pārbaudījumi, šajā dzimtā nevar sūdzēties par mūža ilgumu. "Tēvs arī nodzīvoja pāri 90 gadiem, man kaut kā jāmēģina novilkt, jā, kā Dieviņš ļaus," smej Karnātes brālis Ēriks Tomsons.
Tagad arī Elvīras brālim Ērikam ir apņemšanās sagaidīt savu simtgadi, kas būs vienā gadā ar Latviju.
