„Tas taču ir katra pienākums! Ja neviens neies, kas tad būs?” saka Hermīne Vītola, kura neizlaiž ne vienu referendumu un vēlēšanas. „Visu vēlēšanu zīmogi… Cik ir bijis, tik ir bijis. Kā es neiešu vēlēt? Apzinīgs Latvijas pilsonis. Man liekas, ka esmu bijusi visās,” saka Vītola.
Viņai neesot bijis grūti izlemt, par ko balsot. „Tagad ir vissarežģītākās un grūtākās vēlēšanas, jo tiešām visapkārt ir nokaitēta atmosfēra un vispār Latvija ir valsts, kas pārcietusi un pārdzīvojusi,” teica Vītola.
Savas pašas pirmās vēlēšanas Vītolas kundze neatceras. Viņas mūžs ir apbrīnojams. Pavisam drīz viņa svinēs 100. dzimšanas dienu. Hermīne piedzima Pirmā pasaules kara laikā, 1914. gada decembrī, četrus gadus pirms Latvijas valsts nodibināšanās. Piedzīvojusi Otrā pasaules kara šausmas, Latvijas okupāciju, izjutusi arī padomju režīma represijas. Hermīne vairāk nekā 40 gadus nostrādājusi par skolotāju. Mācīja latviešu valodu un literatūru. „[Skatos] visas diskusijas. Tāpēc biju satraukusies, ka netikšu uz vēlēšanām. Visi saka, ka jāiet!” viņa nosaka.
Hermīne tec, ka būtu priecīga, ja varētu balsot par personālijām. „Brīvvalsts laikā bija tā, man liekas, ka varēja no vienas listes ierakstīt, nosvītrot. Tagad arī labprāt [balsotu] par personālijām,” viņa norāda
Viņa šoreiz balsojusi par pieredzējušiem politiķiem. „Lai rūpējas par darbavietām. Lai domā par Latviju, par tautu un galvenais - par cilvēkiem,” norāda Hermīnes kundze.
