4. studija

Valsts sekretāri

4. studija

Mīļdraudziņi

Ruckas muiža (patriotisms)

Seno rotu kalvē patriotismu droši var nemērīt metros

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Patriotismu var mērīt metros vai pat kilometros, taču Cēsīs to mēra paveiktajā Latvijas labā. Seno rotu kalvē arods tiek nodots nākamajām paaudzēm un nav jāsatraucas par kultūrvēsturisko mantojumu.

Cēsu seno rotu kalvē patriotismu mēra gada griezumā, cik daudz ir paveikts tēvzemes labā. Rotkalis Daumants Kalniņš ir vienīgais Latvijā, kurš pēta un savā smēdē kaļ autentiskās senās rotas, raksta grāmatas, arī angļu valodā un par latvju rotām stāsta visā plašajā pasaulē.

"Vienu brīdi man palika skaidrs, ka šeit rotu kalvē mana lelle un manas internetlapas ir vairāk izdarījušas Latvijas popularizēšanā kā Latvijas institūts un Ārlietu ministrija kopā," stāsta seno rotu kalves rotkalis Daumants Kalniņš.

Strādājot ar rotām, Daumants iemācījies tulkot latvju zīmju valodu, kā arī atklājis, ar kādiem instrumentiem strādājuši senie latvieši. Šobrīd rotkaļa amata prasme tiek nodota nākamai paaudzei, kalēja smēdē smalko amatu apgūst dēls, bet meita latviskās tradīcijas turpina, muzicējot ar senajiem tautas instrumentiem.

"Pavisam nesen mums draugu lokā bija tāda saruna - kā mēs jūtamies, kad dziedam himnu - un, kad par to aizdomājas, es sapratu, ka jā, man tiešām ir tas kamols kaklā, es sapratu, ka ar mani viss ir kārtībā un tas jānodod tālāk bērniem," savās sajūtās dalās rotkaļa meita Ieva, kura muzicē ar latviešu instrumentiem.

Tomēr lielākais prieks rotaklim ir viņa darbu nonākšana tēlotājmākslā. Mākslas telpā Ruckas muižā latvju rotas ar tautumeitām iemūžinātas uz audekla. Gleznotāja Anna Rucka kā maza meitene aizbraukusi uz Angliju, tomēr pēc 18 gadiem nolēmusi atgriezties, jo dzimtene saukusi.

"Daudz gleznu tapa ārzemēs, iespējams, tāpēc, ka man ļoti pietrūka Latvijas, kamēr es biju projām. Gleznojot šos tēlus, guvu ļoti labu sajūtu," atzīst gleznotāja Anna Druka.

Tapusi arī krāsojamā grāmatiņa bērniem, kas māca latvju rakstus un mūsu dzīvesziņu. To, starp citu, ar prieku krāsojot pat pieaugušie, bet blakus telpā visjaunākā cēsinieku paaudze mācas darināt latvju rotas.

"Taisu dubulto mēnesi, kas bija vīrieša zīme senajiem latviešiem, un tagad es viņam izvīlēju maliņas, lai nav grumbuļains," rāda cēsiniece, kur atzīst, ka darbs ir viegls, taču jāberž ilgi, līdz iegūst vēlamo rezultātu.

Cēsīs kultūrvēstiriskais mantojums nodots drošās rokās, vismaz šiem jaunajiem cilvēkiem pēc rotām nebūs jādodas uz veikalu.

 

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti