Pārtikas revidents

«Pārtikas revidents» 2. sērija. Piens

Pārtikas revidents

«Pārtikas revidents» 3. sērija. Ķirbis

Studentes Alises stāsts par piena nepanesību

Sākās ar sliktu dūšu un krampjiem vēderā – studentes Alises stāsts par laktozes nepanesību

Alise Grota ir studente, kura jau divus gadus sadzīvo ar diagnozi – laktozes nepanesība. Kā pirmās pazīmes viņa sajuta sliktu dūšu un vēdera krampjus. Taču, lai konstatētu nepanesību, Alisei bija jāraksta uztura dienasgrāmata.

Jāuzsver, ka pastāv laktoze un laktāze. Laktoze ir ogļhidrāts – cukurs, kas ir piena un tā produktu sastāvā, kura galvenais uzdevums ir dot enerģiju. Taču, lai enerģija nonāktu līdz mūsu šūnām, laktozi nepieciešams sašķelt. Par to savukārt atbild laktāze, kuru izstrādā mūsu gremošanas trakts. Ja laktāze nesašķeļ laktozi, cukurs neuzsūcas, vēders sāk pūsties un sāpēt – tā izpaužas laktozes nepanesība, kas ir Alises diagnoze.

Laktāzi cilvēka ķermenis visvairāk izstrādā zīdaiņa vecumā – tad, kad piens ir galvenais uzturs. Taču pusaudža vecumā šī enzīma daudzums mēdz krasi samazināties, dažkārt pat izzust pavisam.

Var atrast arī sieriņus bez piena

“Pirmās pazīmes, kas parādījās pirms divarpus gadiem, ja ne senāk, bija slikta dūša un vēdera krampji. Tās, protams, ir lietas, ko tu ievēro, kad tās atkārtojas vairākas reizes un it īpaši tādā ilgākā laika posmā,” pieredzē dalās Alise.

Analīzes, kas noteiktu precīzu diagnozi, tolaik nebija pieejamas, tāpēc Alisei bija jāraksta sava uztura dienasgrāmata. Cītīgi dokumentējot to, ko viņa ēd, atklājies, ka katru reizi, kad kļuvis slikti, lietots piens.

Vispirms Alise govs pienu savā uzturā nomainīja pret augu valsts alternatīvu – tā dēvētajiem sojas vai mandeļu pieniem, jo tie ir visbiežāk pieejamie.

Taču ar atteikšanos no govs piena nebija gana, jo arī no šiem augu valsts dzērieniem dzērieniem Alisei bija slikta dūša – atklājās, ka organisms nepanes arī tos.

Studente atzīst, ka tagad izvēle govs piena alternatīvām ir plaša salīdzinājumā ar to, kā bija pirms divarpus gadiem: “Esmu dzirdējusi par zirņu pienu un kvinojas pienu, bet tiem būs ļoti, ļoti specifiskas garšas”. Pie kafijas viņa labprāt lieto kokosriekstu vai auzu dzērienu – tas ir biežāk pieejams, turklāt labi padodas putošanai, ja vēlas pagatavot lati vai kapučīno.

Laktozes nepanesība nozīmē arī atteikšanos no citiem piena produktiem. Taču arī tiem ir pieejamas alternatīvas bez laktozes, piemēram, vegāniem piemēroti “biezpiena” sieriņi, kas ir gatavoto no tofu – biezpienam līdzīgas masas, ko iegūst no sojas. “Konsistence ir ļoti, ļoti līdzīga tam, kāds ir biezpiena sieriņš”, atzīst Alise.

Alerģija - sliktāka par nepanesību

Gastroenterologs Hosams Abu Meri norāda, ka pastāv gan laktozes nepanesība, gan piena alerģija, kas ārsta ieskatā ir daudz nopietnāka. Ja nepanesības simptomi ir vēdera pūšanās, caureja, spazmas un sāpes, tad piena alerģijas gadījumā var rasties elpas trūkums, tūska kaklā, kā arī alerģija uz ādas.

Laktozes nepanesība mēdz būt dažādu veidu – pārejoša, ģenētiska vai citas slimības ierosināta. Alises gadījumā ķermenis fermentus, laktāzi, izstrādā, taču nepietiekamā daudzumā. Tāpēc, kā viņa atklāj, ja dzers pienu tīrā veidā – sajūtas nebūs labas, bet no gabaliņa siera šāda efekta nebūs.

Vaicāts, vai cilvēkiem vispār jālieto piens, ja ir šādas kaites un arī piena alerģijas, Abu Meri norāda, ka piens satur virkni vērtīgu vielu, tostarp D vitamīnu: “Piens ir svarīgs, īpaši pusaudžiem un bērniem, jo viņiem tiešām ir nepieciešams diezgan daudz kalcija un vitamīna D. Tāpat, ņemot vērā, ka Latvijā rudenī un ziemā saules ir par maz, vitamīna D trūkst arī pieaugušajiem.”

Tātad zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem piens ir svarīga uztura sastāvdaļa, taču, vai tas nepieciešams arī pieaugušajiem un senioriem, viennozīmīgas atbildes nav – katrs gadījums ir individuāls.

Tāpat jāpatur prātā, ka, atsakoties no piena produktiem, ja ķermenis nespēj tos pārstrādāt, var atklāties arī kāda nepanesība pret alternatīviem produktiem, kā tas ir Alises gadījumā ar mandeļu un sojas dzērieniem.

Gastroenterologs Abu Meri arī atgādina, ka nedrīkst aizmirst izvērtēt savu dzīvesveidu, jo ne visas galvas un vēdersāpes rodas no nepareiza uztura. Dažkārt vainīgs ir stress.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti