Sadaļas Sadaļas

Monopols

Uztura treneris Mārtiņš Bidiņš: Jāpaēd ir līdz sātam vienkāršs un sātīgs ēdiens

Monopols

Bērnu ārsts, mūzikas izdevējs Arvīds Mūrnieks

Šaha lielmeistars Zigurds Lanka: Šaha meistara galvā ir simtiem tūkstoši kombināciju

Šaha lielmeistara Zigurda Lankas prāta un emociju kombināciju spēle

Ar šahu var nodarboties jebkurā vecumā, lai gan šahists savu panākumu zenītu sasniedz starp 20 un 30 gadu vecumu. Vēlāk progress kļūst lēnāks, ja vien tas vispār ir. To apliecina arī šaha lielmeistars, tiesnesis un treneris Zigurds Lanka, kurš pēc rekordilga 27 gadu pārtraukuma kļuva par Latvijas čempionu šahā, tādējādi uzrādot jaunu valsts mēroga rekordu. No 2018. gada FIDE jeb Starptautiskajā Šaha federācijā viņš atzīts par vecāko šaha treneri.

Meistara lielums nav pārākumā

Pēdējos 30 gados, dzīvodams dažādās valstīs, Zigurds Lanka ir trenējis daudzus dažāda līmeņa šaha spēlētājus, un Dana Reizniece-Ozola ir teikusi, ka viņš ir labs treneris, kurš sarežģītas lietas prot pateikt vienkāršiem vārdiem.

“Iespējams, šajā ziņā esmu unikāls treneris, jo lielmeistars ir gan lielisks spēlētājs, gan uzskata, ka arī amatieri ir lieliski spēles izpratēji. Man raksturīgi vispirms noskaidrot, kādā līmenī ir mans audzēknis, un tad viņam saprotami arī cenšos izskaidrot spēles elementus, nevis parādīt savu pārākumu. Skaidrības ieviešana ir mana kā trenera spēcīgā puse. Zināšanas vienmēr jāpilnveido,” neslēpa Z. Lanka.

Tāpat jābūt arī skolā:

labākie pedagogi visu cenšas izskaidrot iespējami vienkārši.

Pats viņš esot daudz mācījies no pasaules čempiona šahā Mihaila Tāla – sākumā, jauns būdams, vēlāk jau kā sekundants.

Taču šaha dzīves ceļazīmi Z. Lankam iedevis vēstures skolotājs un šahists Zigurds Pigits. Lai turpinātu viņa tradīcijas, Z. Lanka iecerējis rīkot šaha turnīrus Baldonē, kas šobrīd izveidojusies par tādu kā Latvijas šaha galvaspilsētu, no kurienes nāk vairāki šā sporta veida valsts čempioni.

Arī Z. Lankas tēvs bijis šaha amatieris, tāpēc nonākšana šaha pasaulē nebija nejaušība.

Signālgājienu teorija

Lai spēlētu šahu, nepietiek tikai ar vēlmi – jābūt zināšanu pamatkapitālam, jo tā nav tikai laimes spēle. Tāpēc Z. Lankam ir sava signālgājienu teorija.

Viņš ir pārliecināts, ka šahā ir īpaši gājieni vai to kopas, kas norāda uz signālu, kas pareizi “jāreģistrē” un adekvāti jāatbild. To Z. Lanka salīdzināja ar luksofora sarkano, dzelteno un zaļo gaismu.

“Tāpat kā dzīvē – visi saņem dažādus signālus, un gudri cilvēki tos “reģistrē” un zina, kā rīkoties. Tas nenozīmē, ka viņi par to domā. Krustojumā stāvot, viņi to jūt! Un ir nelaimes putni, kas saka: jā, man atkal neveicas, atkal esmu kļūdījies, man atkal ir kaut kas nogājis greizi. Kaut gan viņiem ir doti daudzi signāli! Šie cilvēki nevienu no tiem nav pamanījuši vai nav zinājuši, kā reaģēt. Tāpēc caur šahu var risināt arī filozofiskas problēmas. Ar laiku secinu, ka šī spēle ir ļoti vērtīga kognitīvajiem procesiem. Tie, kuri spēlē šahu, iegūst ļoti lielu dzīves bagāžu visam mūžam. Bērniem tas vajadzīgs loģikas attīstībā, veciem – lai saglabātu gara možumu un prāta skaidrību,” savās domās dalījās Z. Lanka, jo, “kad tu spēlē šahu, tad pasaule tur, ārā, atkāpjas, un tas veldzē dvēseli daudziem”.

Dzīve pa jaunam

“Šaha meistara galvā ir simtiem tūkstošu kombināciju, bet tādiem ģēnijiem kā Fišers un Kasparovs – droši vien pat miljoniem! Katrs meistars spēlē ar ieprogrammētu paraugu palīdzību, un viņam katra pozīcija pa jaunam jāpārrēķina. Šahista smadzenes pielāgojušās no visas informācijas gūzmas atsijāt vajadzīgo un palīdz šo informāciju uztvert,” sacīja Z. Lanka.

Vienīgi izslimošana ar Covid-19 esot nedaudz pamanāma, taču, par laimi, nav skārušas svarīgāko informācijas uzkrājumu galvā. Aizmāršība – tā gan esot mazliet piemetusies. Tomēr, domājot pozitīvi, šaha lielmeistars atzina, ka pat izslimošanai viens pozitīvais efekts esot gan – tā palīdzējusi tagad labāk koncentrēties, just dzīves garšu, baudīt dzīvi.

“Izraušanās no nāves apkampieniem vienmēr ir emocionāli pozitīva,” Z. Lanka piebilda.

Asa prāta darbs

Bez Z. Lankas prāta spējām un nosvērtības no malas pamanāmas arī citas īpašības, piemēram, izkopta valoda, laba humora izjūta. Viņu raksturo ka ļoti pozitīvu un atvērtu cilvēku, kas starp šahistiem nemaz neesot tik izplatīti.

Pats Z. Lanka ir pārliecināts, ka pirmās iemaņas ikviens iegūst ģimenē. Tādēļ, jo labāk vecāki pārvalda valodu, jo labāk tas ir arī bērnam. Turklāt valodas bagātība Z. Lankam ir nākusi gan no Zemgales – no tēva puses, gan no Vidzemes, kur ir mātes saknes. Bijušas arī labas latviešu valodas skolotājas, vēlāk pabeigta Žurnālistikas nodaļa Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē.

No tiem laikiem viņam palicis prātā Ābrama Kleckina sacītais, ka augstskolā nevienu neiemāca rakstīt – vai nu cilvēks to jau prot vai neprot.

To, ka Z. Lankam šī prasme piemīt, apliecina vācu kolēģu uzticētā rubrika “Dinamiskais šahs” vienā no lielākajiem vācu šaha žurnāliem “Rochade Europa”. Arī lasītāji ar nepacietību gaidot arvien jaunus jokus.

Z. Lanka sevi citādi arī nevarot iedomāties, kā vien cilvēku kurš ar rakstītu vai pateiktu vārdu grib citiem nodot zināšanas. Tāpēc, ja nespēlētu šahu un nerakstītu, tad droši vien būtu pedagogs.

Nekad nekritizē sievieti!

Pieredze, trenējot Latvijas sieviešu šaha izlasi, sniegusi atziņu, ka abi dzimumi atšķirīgi uztver trenera teikto, jo dāmas dzirdot un saprotot citādāk – viņām nepieciešams vairāk empātijas, emocionālas pieejas. Un audzēknes kritizēt nedrīkstot!

“Ja tu kā vīrietis gribi viņai kādu elementu parādīt un saki, ka tur tu esi kļūdījusies, tāpēc tā nav jāspēlē, nepareizs gājiens ir šāds vai tāds… Ar to tu sievietei it kā parādi, ka viņa nav bijusi īstajā augstumā un uztvers tavu piezīmi kā sociālo triecienu. (..) Tikai tad, kad vīriešiem pajautāju, vai ir kritizējuši savu sievu vai draudzeni un kas no tā ir iznācis, saprot, ka nekādā gadījumā kritizēt nedrīkst! Jāatrod citi veidi, kā pasniegt informāciju, piemēram, “ir arī vēl labāki gājieni nekā tev”. Un viņa ir atvieglota, ka es viņu nerāju, un viņa joprojām ir laba šahiste! Tā nav sevišķa gudrība, jo trenerim ir ne tikai jānodod savas zināšanas, bet arī jāatrod veidi, kā to izdarīt, lai tevis teiktais būtu pieņemts, nevis atraidīts,” savas dzīvesgudrības neslēpa šaha lielmeistars.

Var iemācīties šaha spēles noteikumus pāris stundās, taču dzīves nepietiek, lai varētu to aptvert. Taču ir to vērts, jo šīs spēles principi noder arī dzīvē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt