«Rūjienas bagātība – tās cilvēki». Pilsētas izstāžu zāles 30. gadadienā saruna ar tās vadītāju Līgu Siliņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Svētdien, 5. jūnijā, aprit 30 gadu, kopš Rūjienā ir sava izstāžu zāle, nu jau var teikt pat divas, jo pa šiem gadiem vecajā ēkā ir kļuvis par šauru. Šī nav gluži parasta izstāžu zāle, kur ierasti var skatīt tikai mākslas darbus, protams, tie arī te ir. Arī par muzeju to gluži nevarētu saukt, jo te blakus dzīvo gan māksla, gan vēsture, gan šodiena, gan arī Rūjienas cilvēkstāsti. To veidojusi rūjieniete Līga Siliņa, kuras pārziņā izstāžu zāle ir no tās atklāšanas dienas, viņu Rūjienā dēvē arī par viszinošāko savas puses vēstures pārzinātāju.

Rūjienas bagātība – tās cilvēki. Pilsētas izstāžu zāles 30. gadadienā saruna ar tās vadītāju Līgu Siliņu
00:00 / 05:55
Lejuplādēt

"Ir Rūjene, bet kaut kur tas "j" burts ar "v" mijās, kaut kādā gramatikā, vai no igauņiem, vai no lībiešiem, ka bieži nesaka "Rūjen", bet saka "Rūven" un mēs tie paši rūvenieši." Dodoties uz izstāžu zāli, ar Līgu Siliņu runājam par rūjieniešiem raksturīgo īpašo runas manieri un arī īpašo lokālpatriotismu.

"Dziedājuši tak ir visos pasākumos, tais Zemkopības biedrības sanāksmēs – vai nu būtu, kā nebūtu, mēs tie paši rūvenieši, mēs tie paši rūvēnieši, rūveniešu ticībā (dzied). Viens čalis ir iesaukts armijā un viņam ir jāaizpilda anketa, kāda ticība, viņš raksta – rūveniešu ticība."

Un to, ka rūjieniešiem ir ar sevi, par ko lepoties, apliecina, ieejot izstāžu zālē. Tur skatāma fotogalerija, kurā pat ļoti daudz Latvijā populāru cilvēku – aktieru, mākslinieku, politiķu, lauksaimnieku, sportistu.  

"Tie ir rūjienieši, vairāk vai mazāk atpazīstami, bet man ir svarīgi tie rūjienieši, jo tā ir Rūjienas bagātība! Cilvēki, mūsējie, ir lielā bagātība. Es te par katru no viņiem varētu ar stundām stāstīt."

Tas, ka no Rūjienas puses nākuši tik daudz radoši, izglītoti cilvēki, Līga Siliņa saka, jāmeklē vēsturē. "Īpaši mēs esam ar to, ka visos laikos mēs esam bērnus skolojuši līdz ārprātam, vēl arvien mēs skolojam bērnus un sācies tas ir no šī te kunga. Lielās muižas īpašnieka Hamilkāra fon Felkerzāma, viņš bija tas liberālais muižnieks un viņš bija tā autors, ka vajag latviešu zemniekam zemi pārdot par dzimtu, un sākās zemes iepirkšana, masveidā. Un ko viņi? Viņi ar liniem sāk, tāpēc mums ir ģerbonī linu ziediņš. Un ar liniem rūjienietis kļuva bagāts.

Un tad, kad ir kabatas pilnas ar naudu, par ko mēs domājam, mēs domājam par saviem bērniem, lai tiem nebūtu tik grūti.

Un Pēterpils, Tērbata, Tartu, Rīga – sūta vecāki savus bērnus skolot, un tā kā sniega bumba veļas tā skološana. Es domāju, ka tas ir tas pamats."

Līga zina stāstīt, vai par katru rūjienieti, cilvēku, kurš nācis no šīs puses, un novadpētniecība viņu ieinteresē paralēli darbam izstāžu zālē. Pētītas baznīcas grāmatas, aizgājušo gadu laikraksti, lūgts cilvēkiem nest vecās fotogrāfijas.

"Ar kaudzēm, ar kastēm, mani apbēra un es vēl atceros, Valmieras muzeja meitenes sacīja: "tu neņem pretī, ja nav aprakstītas". Es tik visu ņēmu pretim, un tagad es visu pa šiem 30 gadiem aprakstījusi. Man ir arī, tā kā tagad pienākas, digitalizēts, lielākā daļa, vēl daudz nav. Un es esmu izveidojusi, pateicoties Rūjienas novada domei, uz Rūjienas simtgadi lapu "Saknes Rūjienā". Tur ir visas baznīcas grāmatas pārrakstītas cilvēkiem saprotamā valodā.

Tad tur es lieku arī pamazām visu to savākto, lai Amerikā rūjienietis var uztaisīt kafiju un čībās šiverēt pa Rūjienu."

Šī saruna norit izstāžu zālē Rūjienas centrā, bet tā kā šodien ir jubilejas reize, tad dodamies apskatīt arī, tā teikt, veco izstāžu zāli, kuru tad atklāja pirms 30 gadiem.

"Te ir tas sākums. Zirgu stallis šis bija, un izpildkomitejai, komunālo uzņēmumu kombinātam šeit dzīvoja vienīgais zirgs Sirmiņš, un kaimiņu tantēm bija cūkas un govis, vistiņas arī. Un tad uz Rūjienu pārcēlās rūjienietis, gleznotājs Arvīds Strauja. Mākslinieks atgriežas Rūjienā ar vairāk nekā 1000 gleznām, un tā kā vajadzēja viņam tās gleznas kaut kur izstādīt. Un radās doma, ka šī būtu vispiemērotākā vieta, pirmais projekts tā arī saucās "Arvīda Straujas mākslas galerija".

Latvijas Radio pie izstāžu zāles sastop tēlnieku Andri Vārpu, kurš arī par savu dzimto pilsētu sauc Rūjienu.

"Līga ir Rūjienas kultūras un vēstures dvēsele, protams, tas viss ir Līgas izauklēts un izmīlēts, un pastāv tikai tāpēc, ka ir Līga, jo viss jau atkarīgs ir tikai no cilvēkiem pašiem."

Līga ir ne vien izstāžu nama vadītāja, bet arī ļoti zinošs gids. Pateicoties viņai, tagad Rūjiena ik pavasari var atzīmēt arī savu vārda dienu. Rūjienai viņa veltījusi arī vairākas grāmatas. Pirms 30 gadiem, uzņemoties izstāžu zāles vadīšanu, mainījās visa dzīve, jo profesija jau nebija saistīta ne ar mākslu, ne vēsturi, saka Līga.

"Te ir laimīgākie 30 gadi manā mūžā! Nu kas es būtu, grāmatvedis, augu līdz ar izstāžu zāli. Es uzskatu, ka tas ir mans bērns, jo to, ko es pati uz savu iniciatīvu izdarīju, tas tagad man ir pienākumos ierakstīts."

Jautāta, kādu nākotni tam "bērnam" redz, Līga saka: "Neprasi man! Es lūdzu Dieviņu, lai es ilgāk dzīvotu." Viņa atzīst, ka gribētu, lai būtu kāds nopietns viņas darba pārņēmējs. "Jo, nu, es nevarēšu to galvu noskrūvēt un atstāt, man vajag tādu cilvēku, kam tas ļoti interesē."

Bet izstāžu zāles apaļo jubileju Līga sola atzīmēt Rūjienas pilsētas svētkos augusta sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti