Strenču vidusskolā jaunsargiem notiek nodarbības, kurās apgūst mezglu siešanu un daudz ko citu, kas nepieciešams alpīnisma iemaņām. Tās ierāda alpīnisma instruktors Dainis Penka:
''Šobrīd mēs apgūstam mezglus, tas ir visam pamatā, vai tas ir tūrisms vai alpīnisms, vai arborisms - visam pamatā ir mezgli, pareizi sasieti mezgli. Tātad tas, ko mēs šobrīd darām it kā viņiem nav programmā iekšā, bet tas tiek papildus ņemts, lai jaunieši iemācītos arī dažādas lietas.''
Jaunsargu kustība ir brīvprātīga un jaunieši, kas tajā iesaistījušies, gan vērtē, ka iegūtās zināšanas ir noderīgas, gan atzīst, ka arī paši savu nākotni varētu saistīt ar armiju:
''Tāda doma ir, aizstāvēt Latviju no iebrucējiem. Daudz ko jaunu var iemācīties. Tagad mēs mācamies tos mezglus, citreiz ir ierindas mācība vai lauka kaujas iemaņas. Daudz ko var uzzināt par Pirmo un Otro pasaules karu, var iemācīties šaut no gaisa pistolēm, no loka.''
Jaunsargu instruktors Ritvars Leitens, kurš pats ir arī bijušais zemessargs, stāsta, ka viņa vēlme ir veidot nodarbības tā, lai tās būtu gan interesantas, gan arī lai iegūtās zināšanas noderētu, ne vien nākotnē saistot savu dzīvi ar armiju, bet arī ikdienā.
''Katram cilvēkam ir jābūt tādam, kas var reaģēt nestandarta situācijās, krīzes situācijās, kaut vai, teiksim, mūsējie aizbrauc uz kaut kādām salām un notiek cunami, nu un cilvēki ir izglītoti, viņi zina, ka jūra atkāpjas un nāks ar lielu vilni atpakaļ, un viņi neskrien lasīt pērles. Un šī ir tā vieta, kur varam visas tās zināšanas apgūt. Un Jaunsardzē nav arī nekāds brīnums, ka nāk jaunas dāmas; un viens no tādiem ekskluzīviem veidiem ir pašaizsardzība, tuvcīņa, kas, ja paskatās, kas darās Eiropā, izskatās, ka bez tādām zināšanām iet uz ielas jau vairs nevarēs. Mēs sadarbojamies ar policiju, kur mēs mācāmies kontrolēt pūli, uzvedību krīzes situācijās,'' klāsta Leitens.
Instruktors secina, ka šobrīd arī valsts ir pretimnākoša jaunsargu kustībai un palielināts finansējums, kas ļauj veidot dažādas nometnes, doties izzinošās ekskursijās, lai jaunieši labāk iepazītu mūsu vēsturi.
''Salīdzinot ar laiku pirms četriem gadiem, ir ļoti lielas izmaiņas un pozitīvā virzienā - bija man toreiz viens lats uz jaunsargu gadā, nu tad tagad tas ir, šim te gadam man ir piešķirti nepilni 4000 eiro, tas ir ļoti liels izrāviens un arī iespējas ir krietni, krietni lielākas,'' priecājas Leitens.
Taujāts par to, kāpēc cilvēkam, kuram ir sava uzņēmējdarbība, ēdinot Kocēnu novada skolēnus un arī audzējot, selekcionējot kartupeļus, vēl vajadzētu darboties ar jauniešiem, Ritvars Leitens atzīst, ka viņam kā zemniekam ir svarīgi redzēt rezultātu:
''Man ir divas profesijas - vislatviskākās, kādas vien var būt – zemnieks un karavīrs. Tas ir pamatu pamats, un viss no tā jau izriet. Ļoti kaitina tā nepamatotā čīkstēšana, ka Latvijā nav tas, nav šitas, ka ārzemēs esot labāk... Es vienmēr gribu teikt, ok, aizbrauc uz tām ārzemēm, paskaties!
Jo es vairāk esmu braucis pa pasauli, jo vairāk es nāku pie slēdziena, ka vislabākā valsts, vislabākā zeme un tauta ir manējā. Pašapziņu noteikti vajag, tieši tas ir tas dzinulis, kāpēc mēs strādājam ar bērniem, lai viņi apzinās, ka viņi kaut ko var. Piemēram, man ļoti daudzi jaunieši ir aizgājuši uz profesionālo dienestu, uz Zemessardzi, viņi ir atraduši savu vietu dzīvē, - tie ir tie darba augļi, un tas motivēt vēl kaut ko darīt.''
Bet jau pavisam drīz Ritvaram Leitenam sāksies zemnieka darbs tīrumā, audzējot un salīdzinot dažādas kartupeļu šķirnes.
