Riharda Kondratoviča rododendru ziedi rotā Babītes novada ģerboni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

"Nevaru iedomāties, kas es būtu, ja nebūtu biologs," atzīst leģendārais rododendru selekcionārs Rihards Kondratovičs. Bioloģija ir ne tikai viņa darbs un sirdslieta, bet arī iemesls, kas saveda kopā ar mūža mīlestību, tā laika kursabiedreni. Arī bērni pārmantojuši interesi par bioloģiju. 82 gadu vecumā Rihards Kondratovičs  vēl joprojām saimnieko rododendru audzētavā Babītē, kuru pats dibinājis.  Viņš ir radījis 93 rododendru šķirnes.

"Te ir mūžzaļie, redziet, 2009.gada 629. krustojums. Ne katrs, bet kāds no tiem varbūt arī kļūs par šķirni," rāda sirmais kungs.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

12 hektāru meža ieskautā, nelielā mājiņā Rihards pavada savas dienas. Tas ir viņa birojs rododendru audzētavā “Babīte”. Pārējā darbība noris siltumnīcās, ko sauc par izmēģinājuma laukiem, kur tiek testētas arvien jaunas rododendru šķirnes. Ziedu laikā audzētavu apmeklē pircēji un ekskursanti, un dobes klāj ziedu krūmi.

"Te ir divējādi rododendri - mūžzaļie, kuri nenomet lapas un vasarzaļie, kuri tikai vasarā ir zaļi - izskatās tādi pliki žagari. Jums aiz muguras arī turpat visi ir vasarzaļie," par rodendriem Rihards var runāt nepagurstot. Viņš ir biologs jau vairāk nekā pusgadsimtu. Par ieinteresētību bioloģijā liecina arī viņa darbavieta - galds klāts ar rododendru fotogrāfijām, plaukti pilni ar grāmatām par bioloģiju un dažādiem priekšmetiem, kurus rotā rododendra zieda simbolika.

Īpaši lepns viņš ir par Babītes novada ģerboni. Konkursa kārtā par tā attēlu tika izvēlēts rozā rododendra zieds.

Visa Riharda dzīve ir bijusi saistīta ar bioloģiju un tas, viņaprāt, ir ģimenes mantojums.

"Kāpēc kļuvu par biologu? Tas saistīts ar manu bērnību, jo mans tēvs bija virsmežsargs. Mēs dzīvojām meža vidū, kur parasti bija jāgana gotiņas. Pa mežu visu laiku dzīvojām un bijām tuvu dabai," bērnību atceras Rihards.

Sācis strādāt par laborantu Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, 23 gadu vecumā viņš iecelts par Botāniskā dārza direktoru. Strādājot Botāniskajā dārzā, nejauši izvēlējies darboties tieši ar rododendru selekciju.

"Tagad es varu pateikt, ka trāpīju desmitniekā, jo tā ir tik īpatnēja kultūra, kas iesēta no sēklas, pirmo ziediņu parāda pēc pieciem, sešiem gadiem," rododendru pievilcību skaidro Rihards.

Arī kad rododendri nezied, Rihards savas dienas pavada audzētāvā. Darba vienmēr pietiek, jo tiek testētas un vairotas jaunas hibrīdšķirnes, rakstīti pētnieciskie raksti. Kad tiek apstiprināta jauna šķirne, tai dod nosaukumu. Citreiz par godu cilvēkiem un pilsētām. Ar nosaukumu izvēli gadoties arī kuriozi.

"Viņi lūdza, vai nevar paši izvēlēties nosaukumu, jo izrādās, ka Ogre angļu valodā ir briesmonis, cilvēkēdājs. Tas neder. Viņi ierosināja, lai angļu valodā  nosaucam "Ogre’s White Dream" jeb Ogres cilvēkēdāja sapnis,"

Rihards par darbu ar rododendriem ir izpelnījies vairākas atzinības - viņš ir Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lielās medaļas ieguvējs.

Savā dzīvē viņš ir veltījis laiku ne tikai rododendriem, bet arī jaunajiem bioloģijas entuziastiem, pasniedzot bioloģiju Latvijas Universitātē (LU).

"Mācīt arī skaisti. Prieks redzēt, ka jauni cilvēki, teiksim, atrod ko jaunu un priecājas par to, ko sasnieguši. Tā kā es domāju, ka tas process bija jauks strādāt ar jauniem cilvēkiem. Mēs labi sapratāmies ar viņiem.

Kādreiz, kad fakultātē notika vēlēšanas, piemēram, studentu iecienītākais vai labākais pasniedzējs, man vairākas reizes iznāca būt par tādu," darbu ar studentiem atceras Rihards.

Arī paša atvases izmācījušies biologos, tagad strādā savā nozarē. Visa ģimene saistīta ar bioloģiju, kam pateicoties Rihards sastapis arī savu sievu Skaidrīti.

"Mana sieva ir botāniķe, mēs bijām kursabiedri. Sapazināmies studiju laikā, saprecējāmies. Sadzīvojām divus bērnus – dēlu un meitu. Abi beidza fakultāti, augu fiziologus," par savu ģimeni stāsta Rihards, kurš nespēj iztēloties sevi citā profesijā un nozarē: "Kādreiz cilvēki mokās, ka vajadzētu mainīt profesiju jeb, kur citur iet. Man tāda doma nekad nav bijusi. Es kaut kā iepotējos uz dabu, tā arī esmu palicis un visu mūžu nostrādājis."

Riharda Kondratoviča vadītā rododendru audzētava šogad svin 35 gadus, bet viņš par iešanu pensijā vēl nemaz nedomā. Kas zina, varbūt vēl kāda šķirne piepulcēsies jau izloloto rododendru skaitam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti