Majors ir Rīgas pils darbinieks kopš 1954.gada. Pēc diviem gadiem viņš svinēs savu 90. dzimšanas dienu. Visu savu garo darba mūžu viņš atdevis Rīgas pilij, un smej, ka jau ir ieskaitīts pils inventārā.
Rolands darbu pilī sāka kā jauns skolotājs pēc armijas. Oficiāli - direktora vietnieks administratīvi saimnieciskajā darbā. Un pilī viņš ne tikai strādāja, bet arī dzīvoja. Vispirms viņam ierādīja istabu un virtuvi pagrabstāvā, pils senākajā daļā. Tur nācies sastapties arī ar pils spoku, piemēram, ar elektrību bijuši "visādi fokusi".
Tieši Majoram piecdesmito gadu sākumā bija jāvada remonts un centrālās apkures ierīkošana zālēs, kuras pirms tam apkurināja tikai ar krāsnīm. Padomju laikā tas bija liels izaicinājums, jo atrast celtniecības materiālus bija neiespējama misija. Zeltu varēja dabūt tikai caur Centrālo komiteju, un daudz labāk nav bijis pat ar baltās krāsas dabūšanu.
Svētku zāles viens no centrālajiem objektiem – triptihs ar Kārli Ulmani tolaik jau bija iznīcināts. Taču, par spīti padomju censoņu vēlmei pilī iznīdēt visu, kas saistīts ar brīvo Latviju un tās prezidentiem, divas lietas visus padomju gadus saglabāja neatkarības elpu.
Uz vējrādītāja arvien bija redzamas trīs zvaigznes, ko neviens padomju varas pārstāvis nepamanīja. Tāpat kā gleznojumā latviešu karavīram sarkanbaltsarkanās zīmotnes.
Atjaunotajā pilī Majora kunga kabinets vēl tukšs, kolēģi blakus kabinetos pamazām sāk iekārtoties. Rīgas pils un Majora kungs ir saistīti uz mūžu. Šeit viņš svinējis kāzas. Dzīvojis. Konsultējis renovācijas veicējus. Zina telpas, ejas un katru stūrīti. Un skumst, ka remonta dēļ Rīgas pils 500. dzimšanas diena palikusi nenosvinēta.
