Te mums ir tas vējtveris. Kā latgaliski ir vējtveris? Gaņkys? Nu re, te viss ir pildīts ar kaņepju spaļiem, ar tā saucamo kaņepju betonu, nekas ārā nebirst,” rāda "Obelisk farm" saimnieks Andris Višņevskis.
„Ir jau tā, ka mums nekāda sakara nav ar Latgali, ne man, ne Deborai jau nu noteikti. Kad piedzima abi bērni, mēs sapratām, ka vajag dzīvot kaut kur vairāk vai mazāk laukos, un atradām šo vietu. Arī tīri finansiālu apsvērumu dēļ. Debora jau arī gribēja uz šejieni braukt, es gribēju uz Portugāli”.
Saimniecībā Andris ar ģimeni nelielos daudzumos audzē un pārstrādā eļļas kaņepes. "Obelisk farm" ir kā neliela pētnieciskā stacija, kuras darbības mērķis ir parādīt kaņepju nozīmi tautsaimniecībā.
Kaņepi var ne tikai ēst, bet arī apģērbties, māju nosiltināt, papīru uztaisīt. Tas mums likās ļoti interesanti. Pirms diviem gadiem mēs sākām to audzēt, eksperimentēt, skatīties, kā tā aug, ko var uzražot, un šajā brīdī mēs sapratām, ka neatkāpsimies.
Šī būs trešā vasara, un pieredze ir uzkrāta, šogad viss nāks klāt. Un mēs nonācām pie domas, ka ar kaņepi viss saiet kopā, ka varam organizēt apmācības, darbnīcas. Mēs tā arī paliksim - ir tūrisms, apmācības, plus mūsu produkti.”
Te var redzēt visu darba procesu – no kaņepju sēklas līdz audumam, virvēm, papīram, kaņepju celtniecības blokiem, kuri, starp citu, ir ugunsdroši. Un, protams, degustēt kaņepju tēju, eļļu, sviestu... Tā vien liekas, ka Andrim un Deborai idejas neapsīkst.
Mēs mācāmies ne tikai no interneta, bet cenšamies kaut kur aizbraukt, uzaicināt kādu, kurš savā nozarē ir zinošs cilvēks. Kāds minēja, ka Latgale ir zilo linu zeme, bet Latgale ir zaļo kaņepju zeme, es ceru. Kaņepe ir mūsu zelts!”
Bet šķiet, būtiskākais šajās mājās ir dvēseliskums, atvērtība, vienkāršība, skats nākotnē, spēja dalīties zināšanās un pieredzē.