Anželikas karjeras pirmsākumi Ķīnas TV saistīti ar jaunu raidījumu, kam vajadzēja vienu vadītāju no Ķīnas un vienu no ārzemēm. Potenciālie raidījuma vadītāji, arī Anželika, iepriekš vērtēti intervijās, pēc kā rīdziniece saņēma piedāvājumu. "Nekad nedomāju, ka būs tāda iespēja. Tas bija no "China Central TV". Uzreiz teicu "jā"," stāsta sieviete.
Piedalās dažādos raidījumos
Ķīnas Centrālās televīzijas starptautiskajā kanālā Anželika nostrādāja piecus gadus. Vadīja raidījumu "Jautrā ķīniešu valoda", kas iepazīstina ar Ķīnu un māca valodu.
"Mums bija jābrauc uz kādu pilsētu un jāparāda, kas tur ir ko apskatīties, ko var apēst. Tajā laikā vajag iemācīties kādu ķīniešu vārdu. Tā ir "Happy chinese" - jautrā ķīniešu valoda. Un bija tā, ka mans vadītājs iemāca man kādu vārdu un mēs visu laiku spēlējam," stāstīja sieviete.
Tagad viņa ir viena no raidījuma vadītājām Tiandzjiņas pilsētas televīzijā. Šajā raidījumā tiek stāstīts par dažādām norisēm, cilvēkiem, vēsturi, kultūru.
Par politiku ķīnieši daudz nerunājot. Bet, ja runājot, tad ar pietāti - neko sliktu par valstsvīriem un politiķiem. Līdzīgi ir arī TV ziņās.
No datoriem pie ķīniešu valodas
Ķīniešu valodu Anželika sāka mācīties pirms 11 gadiem Latvijas Universitātē (LU). Sākumā gan domājusi studēt kaut ko saistītu ar datoriem, taču mamma teikusi, ka ir jāmācās valoda.
"Viņa domāja, ka jāmeklē kāda svešvaloda, ar kuru citi maz nodarbojas. (..)
Sākumā domāju japāņu valodu. Kāds man teica - gramatika sarežģīta. Padomājām. Ķīna ir liela, iespēju būs vairāk, un nolēmu pamēģināt," atzina sieviete.
Anželika sākumā domājusi, ka ķīniešu valodu varēs iemācīties salīdzinoši ātri, taču vēlāk atskārta, ka ar trim gadiem universitātē vien nepietiek valodas apguvei. Beidzot augstskolu, viņa pieteicās Ķīnas stipendijai.
"Vajag mācīties, lai valoda būtu perfekta. Dabūju stipendiju, vienu gadu mācījos valodu un tad es domāju, ka vēl gribu palikt. (..) Pieteicos mācīties maģistratūrā. Mācījos gramatiku," stāstīja Anželika.
Viņa atzīst, ka ārzemnieki maģistratūrā varēja izvēlēties - mācīties kopā ar ķīniešiem vai arī ar ārzemniekiem. Anželika devusi priekšroku mācībām kopā ar ķīniešiem.
Piestrādā tulkošanas uzņēmumā
Paralēli darbam televīzijā viņa Ķīnā pārstāv uzņēmumu "Sonkeigo", kas specializējas Āzijas valstu valodu tulkojumos.
Kolēģe Ilze Klotiņa iedrošinājusi Anželiku spert vēl kādu soli. Pērn, kad Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības padomē, bija izsludināts konkurss par Latvijas kultūras pasākumu rīkošanu Ķīnā. "Uzrakstījām projektu un dabūjām pirmo vietu.
Bijām atbildīgi par to, lai notiktu 3-4 pasākumi Ķīnā. Viss gāja ļoti labi. Cilvēki beidzot zina, kur ir Latvija. Viņi zina, ka mums ir dzintars.
Lai Ķīnā organizētu kultūras pasākumus vai palīdzētu cilvēkiem, kuri tur meklē sadarbības partnerus, ir jāzina, kā ar ķīniešiem runāt, kāda ir viņu kultūra, kā patikt, stāsta rīdziniece.
"Ķīnā sākumā nevarēja pieņemt citu kultūru. Bet tagad visi dzer kafiju. (..) Pamazām mūsu produkcija arī sāk patikt," teica Anželika.
Ķīnā satiek savu mīlestību
Ķīnā viņa satikusi arī savu mīlestību. Apprecējusies ar ķīnieti, kurš neiebilst pret dzīvesbiedres vēlmi darboties TV, būt uz skatuves. "Ja būs 40-50 [gadi], tu jau to nedarīsi. Tagad ir tas laiks, nav bērnu. Kad būs bērni, nebūs vispār laika," domā Anželika.
Satikt vecākus, draugus un kolēģus Anželika uz Latviju var atļauties atbraukt reizi gadā. Viņa atzīst, ka mēdz domāt par iespēju braukt atpakaļ uz Latviju, jo šeit ir viņas vecāki. Viņiem Anželika ir vienīgais bērns.
"Savam vīram saku - skaties, tavi vecāki bauda dzīvi kopā, ar mums dzīvo. Mani vecāki ir ļoti tālu. Es visu laiku domāju, kā mainīt šo situāciju."
Drīz Anželikai jālido atkaļ uz Pekinu. Pirms aizbraukšanas viņa vēl dodas uz Latvijs Universitāti satikt savu pasniedzēju, sinologu Pēteri Pildegoviču. Viņš uzaicinājis bijušo studenti dalīties ar citiem savā veiksmes stāstā un pieredzē, lai iedrošinātu jauniešus mācīties ķīniešu valodu.
