Rīdziniece Velta Aukone – dienu vecāka par Latvijas valsti

Velta Aukone dzīvo Rīgā un viņai sestdien, 17.novembrī, ir 100.dzimšanas diena. Sirmgalve ikdienā lasa grāmatas un skatās televizoru, jo gadu nasta viņai liedz citas nodarbes. Tomēr Velta – viena no 100 "statistiskajiem tautiešiem" – ir apmierināta un novēl, lai Latvijā būtu tāda valdīšana, kas lemj par tautu un valsti, ne tik daudz par saviem krēsliem.

Rīdzinieces Veltas Aukones stāstsKristaps Feldmanis
Velta Aukone dzimusi 1918.gada 17.novembrī Mētrienas pagastā, kas toreiz iekļāvās Aizkraukles apriņķī. Veltas Aukones tēvs bija amatnieks, māte darbojās pa mājām un audzināja bērnus. Kopumā ģimenē auga septiņi bērni, Velta bija trešais bērns ģimenē. Pārējie ģimenes locekļi tagad ir miruši, un Velta šai saulē palikusi viena. Tagad dzīvo pie dēla, iepriekš dzīvojusi laukos.

 

Sirmgalve stāsta, ka starpkaru periodā Latvijas brīvvalsts laikā viņa pie saimniekiem strādājusi par kalponi. "Labi maksāja," viņa atzīst. "Latvijas laikā bija labi." 

"Un tad nāca kolhozs, tas trūcīgais laiks. Tad jau nu bija slikti. Tur atņēma visu, bija jāiet kolhozā strādāt par kapeikām. Nekā nebija," stāsta Velta Aukone.

Par projektu "Statistiskie tautieši"

Cik atklāts un laimīgs ir mūsu vidējais statistiskais tautietis. To Latvijas Radio Ziņu dienests un LSM.lv skaidro projektā "Statistiskie tautieši". Tie ir 100 unikāli cilvēkstāsti par "cilvēku parasto", kas stāsta arī, cik laimīgi viņi jūtas. Arī Tu vari ar viņiem salīdzināties? 
Padomju laikos apprecējās, nodibināja savu ģimeni un strādāja kolhozā par zirgkopi.

 

Velta Aukone spriež, ka tā sauktajā kolhozu laikā nebija izvēles – bija jāiet un jāstrādā tur, kur liek. "Tagad jau ir visi brīvi cilvēki. Kas grib strādāt, tie var nopelnīt, atļauties savu dzīvi veidot. Kolhoza laikā jau to nevarēja," viņa saka un spriež, ka mūsdienu jaunie cilvēki ir citādāki, tiem ir cita attieksme pret darbu.

"Nevaru to izskaidrot. Ir jau arī tagad jaunatne, kas saprot darba vērtību. Bet jaunie gan nesaprot, kas tagad kā bērni vēl. Domā, ka viss viegli nāk. Tā iet tā dzīve. Laiki mainās, līdz ar to cilvēki arī mainās. Kam agrāk bija vērtība, tagad nav vērtības," uzskata sirmgalve un atzīst, ka

viņas dzīvē vislabākie bijuši tā sauktie Ulmaņlaiki – 20.gadsimta trīsdesmitie gadi. "Tāpēc, ka bija jaunība ar saviem ieskatiem. Tagad jau citādi vērtējumi."

Velta Aukone atzīmē, ka pašreiz ar dzīvi ir apmierināta. "Lai jau katram vecumā pienāk tāda dzīve. Tad jau būtu labi. Visiem jau nav tāda. Es esmu apgādāta ar visu ko. Bez kādām rūpēm. Ir cilvēki, kam grūti tagad veciem."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt