Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Skolas nesteidzas ar mācībām ārā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Represētais E. Luzers audzē pasta baložus

Represētais Edgars Luzers Aizputē tāpat kā Sibīrijā audzē pasta baložus

1949. gada 25. martā aptuveni trešdaļa no visiem deportētajiem uz Sibīriju bija bērni vecumā līdz 16 gadiem, starp kuriem arī sešgadīgais aizputnieks Edgars Luzers un abi viņa brāļi. Lai gan skarbos apstākļos, cīnoties par izdzīvošanu, aizritējuši bērnības un pusaudža gadi, Edgars, būdams pensijā, tāpat kā izsūtījuma laikā savam priekam sācis aizrauties ar pasta baložu audzēšanu.

Tāpat kā toreiz, savā bērnībā, Omskas apgabala Suhoja ciemā, arī tagad aizputnieka Edgara Luzera šķūņaugšā ierīkota vieta pasta baložiem, Sākotnēji gan, pirms gadiem desmit, dūdotāju skaits bijis ap 30, tagad to palicis uz pusi mazāk. Sak, priekam jau nevajag daudz.

“No rītiem, kad es nāku, tad viņi visi plivina spārniņus, sveicina visi. Tad viņi visi tā lidinās un darās, tagad viņi pārbijušies,” stāsta Edgars.

Sibīrijā bērniem bijis smagi jāstrādā lauku darbos vietējā kolhozā – gan govis, zirgi un cūkas jāgana, gan siens un raža jāvāc. Baloži tolaik bijuši kā atelpa, kā sirdsmiers, atzīst Edgars.

Ciemā ar to audzēšanu esot nodarbojušies trīs izsūtītie.

“Tur jau tādi nebija kā mums tā saucamie bomži. Es parastos ielas baložus saucu par bomžiem. Tur visi šitādi bija. Kolhoza centrā dzīvojām, tur klētis visapkārt, labību varēja dabūt,” atceras Edgars.

Atmiņas par astoņiem izsūtījuma gadiem ir visdažādākās, taču dažas jau sāk piemirsties, atzīst Edgars.

Izsūtījumā bijuši abi brāļi, māte un vecaistēvs. Māte strādājusi kolhoza fermā, bērniem rudeņos bijis jādodas uz vietējo skolu, kur nācies cīnīties pret vienaudžu pazemojumiem.

“Kā noteica “latiši-ņemci”, mēs virsū, sitām tos puišeļus, tos krieveļus. To es tā atceros,” stāsta Edgars.

Neaizmirstamas vēl joprojām esot arī  Sibīrijas ziemas ar 40 grādu salu, kad, glābjoties no nosalšanas, visi gulējuši kopā ar lopiņiem.

“Visi vienā barā mēs gulējām, vienās nārās. Turpat pie plīts bija cūkai, sivēniem aizgalds, vistas turpat bija. Uz bēniņiem man baloži bija, tos es tur ienesu iekšā, tie pa grīdu staigāja. Mēs visi vienā barā bijām,” atceras Edgars.

Tā laika pārdzīvojumi aizvien attālinās, arī represēto skaits ar katru gadu sarūk, nosaka Edgars Luzers. Taču svarīgi šos stāstus nepazaudēt, lai šādi baisi notikumi nekad neatkārtotos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt