REPORTĀŽA: Vērienīgā karogu maiņa uz AB dambja. Kā to paveic «karoga meistaru» brigāde?

2017. gada rudenī uz AB dambja Rīgā uzstādīts vērienīgais Latvijas karoga masts. Projekts tolaik tapa kā veltījums Latvijas valsts simtgadei un no biedrības "Latvijas karogs" pēcāk tika nodots Rīgas pašvaldībai. Taču kas tieši ir tie cilvēki, kas regulāri objektu apseko un bojājumu gadījumā 60 metru augstajā mastā uzvelk jaunu karogu? Latvijas Radio tikās ar īpašo “karoga meistaru'' brigādi.

REPORTĀŽA: Vērienīgā karogu maiņa uz AB dambjaSintija Ambote

Dienu pirms valsts neatkarības svētkiem uz AB dambja nelielā Luksoforu dienesta brigāde no pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” maina ieplēsto Latvijas karogu pret jaunu. Diena ir pelēka, lietaina un vējaina. Meistari – Gunārs, Ainārs, Edgars un Juris – milzu karoga nomaiņu veikuši jau tik daudzas reizes, ka tas kļuvis par operatīvu komandas darbu.

Šo darbu vada Ainārs Jursiņš: “Mēs esam četri cilvēki, bet lielā vējā ir vajadzīgi pat pieci seši darbinieki, lai fiksi varētu nolaist to karogu un varētu to ātri visu saņemt rokās, lai ar vēju neveidotos bura, jo tad spēks tur ir liels un to cilvēku var iepūst arī Daugavā. Mēs gan ļoti sekojam līdzi laika prognozēm, mums ir arī sava meteostacija uzstādīta pie iebraukšanas, un mēs skatāmies vēja tendences un novērtējam situāciju.”

16 x 8 metrus lielais Latvijas karogs gan nav jāvelk lejā ar rokām, bet trose ar motoru ir masta iekšpusē, un to darbina, pieslēdzot elektrības ģeneratoru. Gaidot karogu, lejā izklāta plēve, lai pret valsts simbolu izturētos ar cieņu, saka vīri. Aptuveni 20 kilogramus smagais sarkanbaltsarkanais audums līdz zemei noslīd piecās minūtēs.

“Un patiesībā šajā brīdī ar slapju karogu var arī netīšām sāpīgi nopērties. Tas ir īpaši izturīgs materiāls, no kura, man liekas, taisa arī izpletņus,” stāsta Jursiņš.

Šoreiz nolaistais karogs ir ieplēsts stiprā vēja dēļ. Meistari no sava busiņa izceļ jauno karogu. Rezerves esot vairākas, un tās glabājas Pārdaugavas izpilddirekcijā.

Ainārs stāsta, ka labvēlīgos laika apstākļos viens karoga eksemplārs kalpo aptuveni divas nedēļas līdz ieplīšanai. Tāpat lielformāta Latvijas karogs AB dambī ir jānolaiž, kad vēja ātrums pārsniedz 15 metrus sekundē, savukārt balsta mehānismu drīkst darbināt, ja vēja ātrums nepārsniedz 12 metrus sekundē.

“Pēc pašreizējām laika apstākļu prognozēm un ekspluatācijas noteikumiem mēs nedrīkstētu to tur augšā atstāt. Bet, tā kā ir svētki un mēs ceram, ka vēl tā prognoze pamainīsies, tas tur paliks arī rīt un varēs priecēt Latvijas iedzīvotājus,” saka Jursiņš.

Luksoforu dienesta struktūrvienībai monumentālā karoga plīvošanas nodrošināšana ir jauns pienākums pēdējos gados. Taču visi meistari atzīst, ka tas nav slogs, bet gan pagodinājums.

“Tas ir patīkami. Pa gabalu redzam, ka karogs plīvo, mēs to esam uzvilkuši, un ir prieks, ka ar to viss ir kārtībā. Šis ir unikāls pienākums, līdzīga man iepriekš nav bijis,” saka Gunārs.

“Man ir liels gods to darīt,” saka Juris.

Edgars papildina: “Tā ir mūsu ikdiena, bet, to darot, ir patriotiskas jūtas. Mēs to darām, mums tas patīk, mēs apsekojam, velkam augšā karogu, un es domāju – jebkurš to gribētu darīt. Mēs esam komanda. Kā roka ar cimdu.”

Luksoforu dienesta brigāde no pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma”

Rīgā uz AB dambja uzstādīto karogu šogad valsts svētku laikā plānots arī īpaši izgaismot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt