Satrauc problēmas pārejas periodā
Dodos pie pārtikas veikalu ķēdes īpašnieces Ludmilas Treimanes, ar kuru tikāmies iepriekšējā reizē. Ludmila ir sieviete ar biznesam nepieciešamo apķērību - izskanot runām par to, ka visu naudu nesamainīs, viņa 90.gadu sākumā sapirkās cigaretes, kurās vēlāk pārdeva. Kā uzņēmēju Ludmilu satrauca, cik izmaksās visu programmu un kases aparātu pielāgošana eiro. Lielākās neskaidrības viņai radīja pārejas periods, kad varēs norēķināties gan latos gan eiro. Šis jautājums daļēji esot noskaidrots - kases aparātus nevajadzēšot mainīt. Taču mieru Ludmilas sejā nemanu: „Cilvēkiem nav pateikta taisnība, es palieku [pie tā], ka mums taisnība nav pateikta”.
Pārtikas veikalu īpašniece atklāti stāsta, ka viņā cīnās Ludmila - Latvijas pilsone - un Ludmila - uzņēmēja. No vienas puses vajadzētu sākt gatavot uzņēmumu eiro ieviešanai, bet no otras puses gribot skaļi kliegt „nē”. Ludmila ir starp tiem, kas uzskata, ka nepieciešams referendums, un ir gatava arī aktīvi darboties, lai savāktu nepieciešamos parakstus.
„Es no tribīnes gribētu kliegt - latvieši, saņemieties! - lai visi ceļas kājās. Mēs tikai pa pakšiem runājam. Ja mēs savu valūtu zaudēsim, mēs zaudēsim neatkarību. Domāju, ka referendums būs viennozīmīgi," viņa saka.
Lai arī veikaliņš ir neliels, preču tajā ir ļoti daudz. Strādā tikai divas pārdevējas, kas veikli līmē cenu zīmes uz skārda limonādes bundžām. „Kāda krīze garām? Pirktspēja ir samazinājusies," norāda veikalniece.
Ludmila joprojām ir nobažījusies, ka eiro nešaubīgi nāks kopā ar inflāciju. Cenas pieaugs ne tikai precēm viņas veikalu plaktos, bet arī apkurei un elektrībai. Jau tagad pircēju praktiski nav, un daudzi aizbraukuši no Kuldīgas projām. Arī Ludmilas dēls strādā Anglijā un algu saņem mārciņās. Stundas laikā, kamēr sarunājos ar uzņēmēju, nelielajā veikaliņā iegriežas tikai trīs cilvēki. Visi pensionāri, kas atnākuši pēc makaronu pakas vai ikdienas maizes kukulīša.
Ne pret eiro - pret Eiropas Savienību
Par eiro ieviešanu pozitīvu viedokļu gan nav daudz. Kad ierodos pie Kuldīgas kokapstrādes ceha „Rajaks” vadītāja Normunda Jansona, man pār galvu šaudās dusmu bultas. Uzņēmējs ir saniknots, ka iepriekšējā Latvijas Radio sižetā viņa viedoklis ir atspoguļots pārāk maz, kamēr Finanšu ministrijas ierēdne varējusi runāt daudz ilgāk. Normunds joprojām ir ļoti kareivīgs: Kuldīgas rajonā pirmā kooperatīva dibinātājs balsojis pret iestāšanās Eiropas Savienībā un tagad ar to lepojas.
„Es neesmu pret eiro, bet pret Eiropas Savienību. Nu nevajadzēja mums to. Es balsoju pret, nofilmēju to un visiem parādīju, teicu - paskatīsimies, kas būs pēc pieciem gadiem," saka uzņēmējs.
Normunds vērš uzmanību uz to, ka citas Eiropas Savienības valstis nesteidzas pievienoties eiro valūtas zonai, piemēram, Polija, kur uzņēmējam ir sadarbības partneri. Viņa kokapstrādes uzņēmums visu produkciju pārdod ārzemēs, eksportē uz Angliju un Zviedriju. Normunds ir stingri pārliecināts, ka Latvijas tautsaimniecība atplauktu daudz vairāk, ja nebūtu iestājusies Eiropas Savienībā - gan pārtikas produkti būtu veselīgāki, gan cilvēki laimīgāki. Izskatās, ka Normunds ir nepārliecināms. „Cilvēki neapzinās, ka produktiem cena pacelsies. Elektrība sadārdzināsies, un tu nesapratīsi, [kapēc]” viņš brīdina.
Biedē inflācijas kāpums
Inflācija tieši eiro ietekmē no amatpersonu puses tiek solīta nebūtiska: 0,2-0,3%. Tam gan tic retais. Tieši inflāciju mūsu pirmajā tikšanās reizē pieminēja arī uzņēmējs - Māris Rožkalns, kas vada tēva dibināto servisu un rezerves daļu veikalu "ZR autodetaļas". Māris atradās darba darīšanās ārzemēs, kad bijām Kuldīgā. Eiro ieviešana tiekot apriesta arī pie vakariņu galda kopā ar ārzemju sadarbības partneriem. Neviens no sadarbības partneriem ārzemēs sajūsmā par eiro neesot. Slovākijā uzņēmēju nepatīkami pārsteigušas viesnīcas cenas.
„Ja pērn viesnīca Slovākijā maksāja 18 – 22 eiro, tad šogad maksāja 28 – 32 eiro. Kad jautājām - kāpēc tā, mums teica – eiro!” savu pieredzi klāsta uzņēmējs.
Viņš gan pats uzskata, ka nav īsti ne eiro pretinieks, ne arī atbalstītājs. Pēc brīža gan bilst, nu, varbūt drīzāk nē, nekā jā. Apmeklējis Komercbankas organizētu semināru par eiro ieviešanu, kur bankas ierēdņi runājuši tieši to pašu, ko politiķi no televizoru ekrāniem.
Amatpersonu solījumiem netic
Ivo Lapiņš ir gados vēl pavisam jauna un veiksmīga iepakojuma biznesa SIA „DUX” īpašnieks. Kartona iepakojuma ražotne izvietota ārpus Kuldīgas, kur padomju gados bija ferma. Tagad tur uzceltas glītas rindu mājas. Daudzi kuldīdznieki joprojām domā, ka tās ir privātmājas, tomēr tās domātas ražošanas cehiem.
Pagaidām gan Ivo ražotne te ir vienīgā, bet drīz blakus cepšot arī cepumus.
Jaunais uzņēmējs saka, ka eiro ieviešanu uztver kā neizbēgamu procesu, no kura nevarēs izvairīties. Ticības amatpersonu solījumiem par tautsaimniecības izaugsmi viņam gan nav.
„Ja man ir pieci darbinieki, vai tad man 3. janvārī atnāks astoņi uz darbu?” viņš prasa.
Informāciju par eiro ieviešanu Ivo no medijiem necenšas iegūt. Daudz ticamāks avots esot savstarpējās uzņēmēju sarunas un pieredzes apmaiņa. „Mēs paši savā starpā [runājam]. No TV vairāk ietekmējas pensionāri. No pirmdienas līdz piektdienai skatās ziņas, pienāk svētdiena, noskatās "Nekā personīga" un domā, kāpēc es visu nedēļu ziņas skatījos," saka Lapiņš.
Tomēr kaislīgu eiro piekritēju Kuldīgā arī šoreiz Latvijas Radio neizdodas atrast. Valdība gan sola, ka eiro optimistu skaitam esot jāpieaug un vasarā tas būšot apmēram pusi uz pusi! Meklēsim nākamajā reizē.
Latvijas Radio turpinās sekot līdzi Kuldīgas uzņēmējiem visa šī gada garumā, kad pēc valdības plāna jāpieņem visi lēmumi un jāsāk pāreja uz eiro.
