Kur gan maija sākumā var meklēt kārtīgu latvieti? Nu protams, ka dārzā! Tā kā arī šogad 4.maija “Dārza svētku koncertu” drīkstam svinēt tikai #ģimenes lokā – Latvijas Televīzija kopā ar Māru Sleju un Reini Ošenieku devās apciemot desmit saticīgas, stipras un mīlošas Latvijā zināmas mūziķu un aktieru ģimenes. Svētkus sirdī neviens nav atcēlis!
Pandēmijas laikā savas dzimtas koku sācis pētīt Fabiass Nils (18 gadi), kurš arī izdomājis, ko ģimene darīs 4.maijā. Pēc svētku pusdienām un kopīgas muzicēšanas viņi dosies uz Īles baznīcu. Fabiass stāsta, kāpēc šāda izvēle: “Šo Īles baznīcu atjauno diriģents Ints Teterovskis. Skatoties pēc uzvārda, meklējot lietas, tur izrādās ir vesels ciematiņš. Man ļoti patīk baznīcas. No mammas puses daudz zināms, kad tēta pusē sāku pētīt, jauna pasaule pavērās. Varētu mani saukt par “mazo pētnieciņu”. Sējānus esmu izpratis, jo tas ir pašsaprotami. Tu aizbrauc, un visu esi sapratis.”
Maija Sējāne-Īle ir no visiem zināmās Sējānu dzimtas. “Sējāniem ir raksturīgi, ka vismaz divas reizes gadā visi sanāk kopā, Ziemassvētkos un Jāņos visi satiekas pie ciltsmātes – Jūrmalas omes. Un tie ir kā mazie Sējānu dziesmu svētki,” Latvijas Televīzijai stāstīja Maija.
Šajās tikšanās reizēs, kurās kopā sanāk un dzied aptuveni 50 cilvēku, īpaši tiek godāts nesen austais Sējānu dzimtas karogs. Karogs glabājas pie Maijas tēta – LTV režisora un grupu “Menueta” un “Pērkons” mūziķa Jura Sējāna mammas – Alises Sējānes.
Otra relikvija, kuru Maijai īpaši mīļa, ir austa jostiņa, jo no mammas – grupas “Menuets” flautistes Baibas Jaģeres puses – daudzas dzimtas sievietes, arī Maija, prot aust. Maija stāsta: ”Es desmit gados gāju uz Dainu kalnu un pārdevu savas jostiņas un grāmatzīmes. Šobrīd aust Lielvārdes jostas turpina mana māsīca un viņas mamma. Tas ir tas, kas joprojām man saistās ar manas mammas ģimeni.”
Par nākamo, pašu nozīmīgo ģimenes relikviju, ar cieņu un mīlestību sirdī stāsta Nils Īle. Šī relikvija ir no vecmāmiņas, kura ir no mammas puses, un tā ir Svētā grāmatiņa, kura pārrakstīta ar roku no ģimenes uz ģimeni un vienmēr nēsāta līdzi nozīmīgos notikumos.
“Šī grāmatiņa kara laikā pasargāja vecmāmiņu no nošaušanas, kā arī viņa stāvēja mājā, Iecavā, bet blakus māju saspridzināja, bet to nē, jo tur Svētā grāmatiņa bija piestiprināta pie jumta kores. Manam vectēvam bija tā, ka šī grāmatiņa bija sadrupusi kabatā un viņš izgāja visu Otro pasaules karu bez nekāda ievainojuma. Tas ir ļoti zīmīgi, kāpēc tādu neglabāt un nedot citiem? Protams, mēs turpinām to darīt,” stāsta Nils Īle.
Fabiass gan vēl savu grāmatiņu nav pārrakstījis, bet vecāku rakstītā jau bērnība sargājusi Fabiasu un Aurēliju, paslēpta zem gultas. Fabiass Nils turpina prātot par svētkiem: “Var jau svinēt visus šos pasākumus, bet svarīgāk saprast – kāpēc šie sarkanie datumi kalendārā vispār ir ierakstīti. Var jau iet uz visiem koncertiem un pasākumiem, kas atgādina, ka tādi svētki ir, bet ļoti svarīgi saprast, kāpēc šādi notikumi vispār radās.”
Un vēl Īļu ģimene piebilst, ka nekad nevarētu doties prom no Latvijas, jo šeit ir daba, kura smaržo pēc savas dzimtas. Pēc vismīļākajiem cilvēkiem, pie kuriem var aizbraukt nepilnas stundas laikā.
