Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Virszemes televīzijas apraides skatītājiem visā Latvijā rīt būs jāveic TV programmu pārskaņošana.

Pēta sēnes un to izraisītās koku slimības

Redzēju skaidri, ka putnus un kukaiņus nepētīšu. Sēņu pētniece Dārta Kļaviņa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Dārta Kļaviņa ir zinātniece, kura pēta koku mijiedarbību ar sēnēm. Ir sēnes, kas palīdz kokiem augt, piemēra, baravikas, bet ir arī dažādas sēnītes, kas var izraisīt kokaugu slimības.

“Bērnībā domāju, ka nekad nebūšu zinātniece, jo man abi vecāki ir zinātnieki. Man šķita, ka to es sev nekad negribēšu. Vidusskolā piedalījos bioloģijas olimpiādēs. Tas bija viens punkts. Otrs – nometnē “Alfa”, ko mēs saucam par gudro bērnu nometni, viens pasniedzējs teica: ja tevi interesē bioloģija, matemātika un angļu valoda, tad bioloģijas studijas un zinātnieka profesija varētu būt tavējā,” par profesijas izvēli stāstīja Kļaviņa.

Dzīves ceļi Dārtu Kļaviņu aizveduši līdz bioloģijas studijām. Tagad viņa ir zinātniece Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā (LVMI) “Silava”.

“Redzēju skaidri, ka es putnu un kukaiņu pētniece nebūšu, jo viņi kustas pārāk strauji, un es nepaspēju izsekot, kur viņš ir aizlidojis. Mani interesē botānika.

Redzēju, ka par sēnēm ir ļoti maz pētnieku, maz zināšanu un maza izpratne Latvijā par sēnēm kā tādām,” stāstīja pētniece.

Kļaviņas pētījumu lokā ir koku mijiedarbība ar sēnēm. Klimata pārmaiņas sev līdzi nes jaunas slimības, un mums ir jābūt tam gataviem.

“Es pētu meža sēnes un to izraisītās slimības kokiem. Sēnes, kas palīdz kokiem augt – bekas, baravikas, kas stiprina egles un priedes, lai viņas izaug stipras un lielas. No otras puses, pētu arī koku slimības, tās sēnes, kas kokiem traucē augt,” atzina pētniece.  

Sakņu trupe ir slimība, kuru Kļaviņa šobrīd pēta pastiprināti. Papildus tam liela uzmanība tiek pievērsta arī skuju slimībām un dažādām kaitēm bērziem un alkšņiem.

“Dārta pilnīgi noteikti ir viena no zinošākajām institūta pētniecēm. Viņa ar savām zināšanām neatpaliek no daudz pieredzējušākiem kolēģiem. Es parasti ar sentimentāliem tekstiem neaizraujos, bet viņu var raksturot kā ļoti mērķtiecīgu, apņēmīgu. Ierauga mērķi un dara, kas jāizdara, un tas tiek izdarīts,” uzsvēra LVMI “Silava”  zinātniskais asistents Linards Krumšteds.

Arī “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa par Kļaviņu izteicās atzinīgi: “Viņai piemīt tāda brīnišķīga īpašība, kas zinātniekiem ne vienmēr ir.

Viņa  sarežģītās lietas prot izstāstīt vienkārši. Tā, ka visi saprot. Tas liecina, ka viņai ir ļoti dziļa izpratne gan par procesiem, gan priekšmetu, ko viņa pēta.”

Kļaviņas ikdiena paiet gan mežā, gan lūkojoties mikroskopā, gan pie datora, analizējot datus. Ir sēnes, kas dabā cīnās viena pret otru, un šādā veidā ir iespējams tikt galā ar koku slimībām. “Esam atklājuši šādu, varētu pat teikt, tehnoloģiju: izurbj koksnē caurumus, tur iepilina dažādas sēnes. Pēc tam skatās, cik tālu aug kokā un kāda ir šīs sēnes mijiedarbība ar trupes sēni. Kura ieaug ātrāk, kura izspiež otru no viņas nišas un tā tālāk,” skaidroja pētniece.

Jo labāka izpratne pētniekiem ir par sēnēm, jo vieglāk būs cīnīties ar to nevēlamajām blakus parādībām, skaidroja Kļaviņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti