Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mazpilsētās trūkst vietu zīdaiņu barošanai un pārtīšanai

Anna Skaidrīte Gailīte - patriote katru dienu

Rakstniece Gailīte: Jēkabpils mani vairs nelaiž prom

Nesen aizvadītajos valsts svētkos Rīgas pilī ar apbalvojumiem tika godināti arī divi jēkabpilieši: zemessargs Normunds Pastars un rakstniece un publiciste Anna Skaidrīte Gailīte. Rakstniece uzsver, ka dzimtā valsts, pilsēta un novads jāmīl katru dienu un ir svarīgi kaut ar pavisam mazu, bet labu darbu bagātināt tā kultūru, vēsturi vai kādu citu attīstībai nozīmīgu jomu.

Gailīte ar gandarījumu ver vaļā lielu aploksni, kur ievietots Ordeņu kapitula piešķirtais diploms par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā. Rakstniece ir iecelta par Atzinības krusta virsnieci. Šī līdz šim ir augstākā atzinība, ko viņa saņēmusi blakus jau vismaz 10 literārajām balvām.

"Tas tiešām ir ļoti liels gods, jo ir visaugstākais apbalvojums. Es neesmu vērsta uz tādu pompozitāti, tomēr šis bija ļoti aizkustinošs brīdis," atzīstas Gailīte.

Viņa ciena un ceļ godā gan savas valsts vērtības, gan arī dzimtā reģiona nozīmi. Jēkabpils rakstnieces sirdij pilsēta ir ļoti tuva. Aiz istabas loga viņa ik dienu vēro Daugavu un par sevi saka: man te jāpaliek - šajos cilvēkos, šajā pilsētā un Latvijā.

"Es esmu dzimusi Jēkabpilī. Tad vecāki aizbrauca uz dziļiem laukiem, un es esmu par to ļoti pateicīga, jo iemīlēju tur mežus, pļavas, dabu, dzīvniekus, putnus. Tie bija ārkārtīgi jauki gadi. Pēc tam mani atveda atpakaļ. Tagad šī pilsēta mani nelaiž prom," stāsta Gailīte.

Rakstniece savu pirmo grāmatu izdeva 1998. gadā, un gandrīz 20 gadu laikā tapuši vēl 17 dokumentāli stāsti, romāni un citi prozas darbi. Jaunākais no tiem – pirms mēneša lasītāju rokās nonākušais "Sintijas stāsts". Tagad gan Gailīte nolēmusi mazliet atkāpties no dokumentālās literatūras, lai arī vēsturi, jo īpaši 19. un 20. gadsimta laiku, viņa pārzina visvairāk. "Tur ir tik daudz falsifikācijas. Es saprotu - tā ir māksla! Bet, ja postmākslā izkropļo vēsturi, ko mēs atstāsim savām turpmākajām paaudzēm?" retoriski vaicā rakstniece.

Šobrīd rakstniece cer piepildīt vienu no saviem sapņiem – uzrakstīt grāmatu par pēckara gadiem Latvijā, par Atmodu - un kautrīgi noteic: ir jāstrādā. Ja katrs no mums dienā paveiktu kaut vienu darbu, kas dod pienesumu gan pašu, gan arī līdzcilvēku dzīvēs, daudz straujāk augtu arī kopējā novadu, reģionu un valsts izaugsme.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt