„Gadsimta albuma” princips ir līdzīgs kā Nacionālās bibliotēkas projektam „Tautas grāmatu plaukts”. Jūsu iesūtītajai fotogrāfijai nav jābūt muzejiskam retumam, bet personīgai un īpašai tieši jums un jūsu ģimenei. Jo liecības par Latvijas iepriekšējo simt gadu vēsturi ir ne tikai muzeju, bet arī katras ģimenes arhīvā, saka viens no izstādes veidotājiem, vēsturnieks Toms Ķikuts.
„Tādēļ, lai mudinātu cilvēkus pirms izstādes pārlapot savus albumus un savā veidā pašiem piedalīties izstādē, mēs aicinājām pievienot savas fotogrāfijas. Tām nav obligāti jābūt tādām, kas vēsta par ļoti svarīgiem valsts vēstures notikumiem. Tā var būt arī vienkārša ģimenes fotogrāfija pie jaunsaimniecības vai padomju laika bērnudārza izlaiduma fotogrāfija, kas saistās ar kādām īpašām atmiņām,” klāsta Ķikuts.
Lai attēls nonāktu kopīgajā „Gadsimta albumā”, tas jāiesūta elektroniski tīmekļa vietnē „latvijasgadsimts.lv”, izvēloties laika nogriezni, kad foto uzņemts un pievienojot tā aprakstu. Nacionālā vēstures muzeja Izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka rāda dažus jau pievienotos attēlus.
„Piemēram, 1945.-1953.gads – laiks ar ļoti sarežģītu un smagu mantojumu. Te mēs redzam gan izsūtījumā esošu cilvēku fotogrāfijas, gan teātri Dundagā tautiskos tērpos… Līdz ar to šī laikmeta aina veidojas ļoti dažādas. Kā runājām ar kolēģiem – vienā laikā dzīvojot, fotogrāfijas albumos tomēr ir ļoti atšķirīgas, un tas ir interesanti,” skaidro Burbicka.
Albuma veidotāju mērķis ir ne tikai savākt pēc iespējas daudzveidīgu privātās vēstures ainu, bet arī dot iespēju dažādām paaudzēm apsēsties pie viena fotoalbuma un kopīgi izzināt dzimtas vēsturi, uzsver vēsturnieks Ķikuts.
„Jo tikpat labi jau mēs varētu šos albumus sagatavot, balstoties uz muzeja krājumu. Bet mērķis ir tieši, lai cilvēki atrastu brīdi un ģimenē pārrunātu, kas tad šie simt gadi ir bijuši. Citādi mēs aktīvi skandinām šo simtgades saukli, bet tas ne vienmēr varbūt ir piepildīts ar saturu – kas tad šajos simt gados notika, kā mainījās dzīve katrai paaudzei?” stāsta Ķikuts.
Gaidītas tiek fotogrāfijas no jebkuras pagājušā gadsimta desmitgades – gan pavisam senas, gan no 90. un divtūkstošajiem gadiem. Tā kā vairums senāku fotogrāfiju ir papīra formātā, tās jāieskenē vai, ja nav tādas iespējas, ar visu stāstu jāatnes tās muzeja speciālistiem, skaidro Astrīda Burbicka.
„Tiem, kam nav iespējams iesūtīt fotogrāfijas internetā, 18.novembrī pēc plkst.14 mēs piedāvājam nākt uz muzeju, satikt vēsturnieku, kas varbūt varēs sniegt arī kādu konsultāciju, uz vietas ieskenēt un pievienot fotogrāfiju albumam. Šādu iespēju mēs plānojam vismaz reizi mēnesī kādā no sestdienām, lai cilvēki varētu atnākt un šeit uz vietas, muzejā, fotogrāfijas pievienot,” atklāj Burbicka.
Iesniegt savas fotogrāfijas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus. „Gadsimta albuma” atklāšanā savas īpašās fotogrāfijas pievienoja arī sabiedriskie mediji.
Iespējams, Latvijas Radio izvēlētā fotogrāfija būs visjaunākā no visām, jo tapa tikai pagājušajā piektdienā. Un tās centrā būs nevis Radiomāja vai darbinieki, bet gan klausītāji, atklāj raidījuma „Kultūras rondo” ētera balss Ingvilda Strautmane.
„Parasti tā vieta, kur var sapulcēties vismaz daļa no mūsu klausītājiem un stāstu varoņiem, ir Latvijas Radio 1.studija. Un šajā novembrī atkal bija viena šāda tikšanās, kad sanāca kopā cilvēki, kas piedalījās raidījumā „Latvijas stāsti Latvijas simtgadei”. Un mēs nolēmām, ka tas ir īstais brīdis iemūžināt klausītājus, kuri ir kopā ar radio un ierauga, kāds tas izskatās no iekšpuses. Tas vienmēr ir ļoti aizkustinošs brīdis gan tiem, kas atbrauc, gan tiem, kas sagaida,” stāsta Strautmane.
„Gadsimta albumā” iesūtītās fotogrāfijas varēs aplūkot gan virtuāli mājaslapā „latvijasgadsimts.lv”, gan tās papildinās arī vērienīgo izstādi „Latvijas gadsimts”, kas nākamā gada maijā vērs durvis Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
