Priekuļu novada Maizes māja apvieno vairākas paaudzes

Priekuļu novada Liepas pagasta "Krūmiņu" mājas tagad pazīst ne tikai pēc māju vārda, bet lielākoties jau kā Maizes māju, jo te gan cep maizi, gan ar maizes tapšanas ceļu iepazīstina skolniekus un citus interesentus. Savs stāsts ir arī par pašām mājām, kuras savulaik cēlis Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks Pēteris Šedriks, un tagad tās apvieno pat vairākas paaudzes.

Priekuļu novada Maizes māja apvieno vairākas paaudzesGunta Matisone
    "Šīs ir mana vectēva mājas. Vectēvs bija Brīvības cīņu cīnītājs, un tajā laikā visiem Brīvības cīņu cīnītājiem deva iespēju iegādāties zemi," teic Aina Tarasova sarunā klētiņā, kuru savulaik vectēvs uzcēlis pašu pirmo labību glabāšanai, bet tagad tā kalpo skolnieku un viesu uzņemšanai, lai iepazīstinātu ar  maizes tapšanu.

     

    Maizes cepšanai, kā stāsta saimniece, savulaik  pievērsties rosinājusi gan vēlme to apgūt, gan arī dzīves nepieciešamība.

    "Ap deviņdesmitajiem gadiem bijām Breša zemnieki. Bērni studēja, un tajā brīdī sapratām - ja naudiņas nebūs, tad būs maize, būs pašiem kartupeļi, dārzeņi, citas lietas un saime būs paēdusi!"

    Tagad jau gan maizi, gan pīrāgus te cep, lai ar šo amatu iepazīstinātu skolniekus, jo, kā uzskata  saimniece Aina Tarasova, kura pati ir skolotāja, tas kļūst arvien svarīgāk.

    "Es viņiem jautāju, kur tad labību sēj. Es saku tīrumā, un, vai tu zini, kas ir tīrums, un viņi atbild - tad, kad viss ir tīrs. Lielie man pasmej par šo teicienu, bet bērniem patiesi šis vārds neko neizsaka, jo šobrīd daudziem nav lauku. Līdz ar to te bērniem ir iespēja ieskatīties, kā tad laukos bija 100 gadus atpakaļ. Protams, ka šobrīd arī daudzos laukos jau nav šāda vide. Mēs to esam radījuši, lai bērniem radītu priekšstatu," saka saimniece.

    Arī todien "Krūmiņu" mājās uzņem ciemiņu grupu, kurai Aina ar meitu Kristīnu stāsta maizes cepšanas noslēpumus, bet saimnieks Dainis Tarasovs iepazīstina ar  krāsni, kura ir paša būvēta. Taujāts, vai nenogurdina daudzo apmeklētāju uzņemšana, saimnieks saka - gluži otrādi, tas dod enerģiju.

    "Ja darbs dod gandarījumu, tad tā ir, es domāju, enerģijas apmaiņa. Tā saikne ar cilvēkiem. Mums vajag, mēs vienmēr jūtamies labi, ja ir daudz [cilvēku], jo mums visās brīvdienās ir bērni, mazbērni, mēs vienmēr esam pilna māja," viņš saka.

    Kad maize jau ir krāsnī, saimniece iepazīstina arī ar šo māju vēsturi un savu vectēvu Pēteri Šedriku, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieku.

    "Šis ir apliecinājums, ka pilsonis Pēteris Dāvida dēls Šedriks ir ņēmis dalību Latvijas atbrīvošanas karā. Un viņam vēl ir šī piemiņas zīme par Brīvības cīņām. Te vectēvs pats, te vectēvs ar sievu Almu. Tā viņiem kāzu bilde," rāda māju saimniece. "Mēs jau viņus pieminam. Man tā sajūta, ka mēs jau ar viņiem te dzīvojam. Es ceru, ka viņi redz, ka viņi ir priecīgi, kā viss te tagad notiek."

    Tālāk sētu izrāda Kristīna Sprūdža, kurai par katru ēku un vecvectēvu ir daudz ko stāstīt.

    "Sešos gados uzceļ visu saimniecību, bet nu padomājam arī, ka viņš jau bija pliks un nabags. Nekā jau viņam nebija, un tad jau dzīvoja tā cieši. Viņš bija šeptīgs vīrs, un tad viņš brauca uz Rīgu, uz tirgu, un tirgoja visus lauku labumus, veda cūkas, kā tajā laikā [teica] - Anglijas bekons. Dažus mēnešus pirms Otrā pasaules kara viņš izpērk šo zemi, šo vietu, šīs mājas," norāda Kristīna.

    Kristīnas stāstījums par savu vecvectēvu rosina arī jautāt, kā šī dzimtas vēsture ir ietekmējusi viņu pašu. Un izrādās, ka tā tik tiešām ir likusi arī viņai mainīt savu dzīvi.

    "Es pati vairāk nekā 20 gadus esmu nodzīvojusi visur kaut kur. Gan Rīgā, gan tālākās vietās, un tagad izbaudu to privilēģiju, ka varu dzīvot šeit! Pirmais klikšķis man notika, kad piedzima mana meita pirms 12 gadiem. Es dzīvoju Briselē, un tad man bija tāds brīdis, ko es varētu pārmest savam bērnam, ja es uzaudzināšu viņu Briselē un viņš noteikti pusi nesapratīs no tā, kas ir svarīgs man," teic Kristīna.

    Un tostarp jau izcepusies maize, un saimnieki aicina būt klāt brīdī, kad to izņem no krāsns.

    Uz galda rindojas izceptie kukulīši, un šo maizes ceļu te skatījuši daudzi. Novērtējot ieguldījumu tūrisma jomā, šovasar tradicionālajos Vidzemes dārza svētkos, kuros apbalvo vidzemniekus, kas veiksmīgi pratuši atrast savu nišu un iedvesmo arī citus, apbalvojumu saņēma arī Maizes mājas saimnieki.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Cilvēkstāsti
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti