Krievijā ir jāmaina režīms
Beness stāstīja, ka viņš bērnībā bija vienīgais melnādainais Rēzeknē, taču „padomju sabiedrība balstījās uz skaidriem cilvēktiesību ievērošanas principiem”, un viņš bērnībā nav izjutis nekādu diskrimināciju. Komunismam Beness pievērsās jau bērnībā, jo viņš pārdzīvoja Padomju Savienības sabrukumu.
„Es biju pionieris un atceros, ka skatījos televīzijas ziņas par dižu valsti, kas attīsta lauksaimniecību un rūpniecību, bezmaksas medicīnu, bezmaksas izglītību, valsti, kas atbrīvojusi Asutrumeiropu no fašisma, nosūtījusi Gagarinu kosmosā, un tā sabruka,” atcerējās Beness.
Par saviem elkiem politikā Beness sauc Marksu, Engelsu, Ļeninu un Staļinu, kā arī mūsdienu Krievijas radikāli noskaņoto nacionālboļševiku Eduardu Ļimonovu.
Pašlaik Beness ir Lielbritānijas Komunistu partijas biedrs, un viņš skaidroja, ka partijas mērķis ir „sociālisms Lielbritānijā un visur citur”. Beness arī kategoriski noliedza, ka viņš būtu saistīts ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju vai administrāciju, saucot to par pilnīgām blēņām.
„Es esmu komunists, bet mūsdienu Krievija ir kapitālistiskā valsts, kur nauda un vara koncentrēta ar prezidentu saistīto buržuāzijas un korumpēto oligarhu rokās,” uzsvēra Beness. „Krievijā sociālā nevienlīdzība ir pat vēl lielāka nekā buržuāziskajā Eiropā! Režīmam jāmainās. Es vēlos atjaunot Padomju Savienību.”
Arī Latvijā viņš vēlas attīstīt spēcīgu kreiso kustību, jo arī Latvijā vara ir buržuāzijas rokās, kas apzināti radot starpnacionālo konfliktu. „Mums jācīnās par krievvalodīgo tiesībām, algu palielināšanu, izstāšanos no NATO, lai apvienotu krievus un latviešus kopīgajā komunisma sociālajā taisnīgumā,” savu pārliecību skaidroja Beness, norādot, ka tā būs neatkarīga Latvijas valsts.
Man iedeva uniformu un ieroci
Savu parādīšanos Krievijas anektētajā Krimā un pēc tam arī prokrieviski noskaņoto separātistu pārņemtajā Donbasā Beness skaidroja ar draugu lūgumiem palīdzēt. Gada sākumā pēc Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas Beness esot saņēmis aicinājumus ierasties Krimā, „lai palīdzētu, kā vien var”.
Krimā viņš uz ielas sastapis cilvēkus aizsargkrāsas apģērbā, kuri dalīja skrejlapas, un Beness vēlējās viņiem pievienoties. Šīs „pašaizrdzības” vienības brigādes cilvēki esot brīnījušies, ka brīvprātīgais ir no Latvijas, taču nolēma viņu uzaicināt brigādē, klāstīja Beness.
„Viņi iedeva man uniformu un ieroci, parādīja, kā ar to rīkoties, un nolika sardzē. Es neesmu ieroci izmantojis. Viņi nosūtīja mani apsargāt militāro bāzi,” stāstīja Beness.
Pēc starptautiski neatzītā Krimas referenduma par pievienošanos Krievijai brīvprātīgo palīdzība vairs nebija nepieciešama, un Beness devies uz Donbasu, jo saņēma „vēstījumus sociālajā tīklā „Facebook” no daudziem cilvēkiem”.
Tur viņš piedalījies vairākos mītiņos demonstrācijās, aicinot rīkot referendumu par neatkarību. Taču vēlāk viņu aizturēja un nosūtīja uz Borispoles lidostu, lai deportētu no valsts. Viņu deportēja uz Londonu, bet pēc dažām nedēļām Beness atkal mēģināja atgriezties Doņeckā caur Krieviju.
„Taču Luganskas apgabalā viņi uz robežas atkal mani aizturēja,” stāstīja Beness.
Izturēšanās pret viņu esot bijusi dažāda – viņu situši ar kājām, sasējuši rokas, draudējuši nogalināt, apgalvoja Beness.
„Viņi teica, ka es lūdzu Putinu sūtīt armijas daļas uz Ukrainu. Bet es nelūdzu. Es lūdzu Putinu palīdzēt cilvēkiem, bet es neko neteicu par armijas daļām,” stāstīja Beness, piebilstot, ka viņu situši vēl, „bet ne daudz”.
Sešas dienas viņš pavadījis Harkovā cietumā, un tad viņu atkal caur Kijevas deportēja uz Latviju, kur viņš divus mēnešus pavadījis apcietinājumā. Latvijas cietumā „nebija tik slikti”, lai gan „cietums ir cietums, tas noteikti nav patīkami, bet mani nesita”, stāstīja Beness.
Cer atrast darbu Lielbritānijā
Nākotnes plānus Beness saista ar Lielbritāniju. Lai gan viņam regulāri jāierodas Latvijā policijas iecirknī, viņš cer, ka var to darīt Lielbritānijā.
„Es gribu darbu. Man tur ir draugi, kas var palīdzēt atrast darbu, esmu reģistrējies nodarbinātības aģentūrā, un viņi zina, ka esmu labs darbinieks. Es nevaru atgriezties Donbasā. Bet es varu rīkot vairāk demonstrāciju Anglijā,” atzina Beness.
Mieru Beness rod baznīcā un lūdzoties. Viņš ir vecticībnieks un pats uzskata, ka neapmeklē baznīcu tik bieži, kā vajadzētu. Viņš arī neuzskata, ka ir pretrunas starp boļševismu un ticību.
„Bībelē ir ļoti daudz komunisma,” sacīja Beness.
Sevi viņš uzskata par revolucionāru, taču uzsver, ka revolūcijai nav jābūt vardarbīgai. „Esmu krievs, kas dzīvo Lielbritānijā, Latvijas pilsonis, bet dzimis Padomju Savienībā,” sevi raksturoja Beness.
