“Princips ir tas pats, kas aužot brunčus. Vai jebkādu citu audumu. Tikai tas tiek darīts ar zālītēm,” saka Katrīna Valaine.
Aust Katrīnai Valainei iemācīja mamma.
“Mana mamma pamēģināja pirmo paklājiņu. Tas notika tepat, amatnieku centrā. Un ienāca viens vīrietis, kuram arī ir pirts. Viņš grib un pasūtīja. Pēc pāris minūtēm ienāca cits. Un viņam arī ir pirts. Viņš arī grib. Un tā mēs sapratām, ka tā nav sagadīšanās,” atceras Katrīna.
Šķiedras vietā Katrīna izmanto visu, kas ir atrodams Lubānas pļavās – bērzi, vīgriezes, kumelītes, papardes. Aromātu paklājiņš nezaudē ap pusgadu. Tad atkal jāgaida pavasaris un jādodas pēc zālēm.
“Bieži prasa, lai ir vībotnes. Un trakie grib, lai ir nātres. Mani sadzeļ, bet tad, kad izkalst, tad jau viņas ir ļoti vērtīgas,” atklāj Katrīna.
Vienam paklājam, kas ir ap metru garš, meitene velta pusotru stundu. Un darba ir daudz. It īpaši pirms Jāņiem.
Katrīnas dabas paklājiņus pirtīs lieto ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Tālākais punkts, kur šobrīd bauda Lubānas zāļu aromātu, ir Ķīna.
