Latvijas Radio arhīvu materiālos ir atrodami ziņu ieraksti, kuros aicina pieteikties tos, kuri vēlas dot naktsmājas un pat sarakstu ar vairākām adresēm. Latvijas Televīzija devās nelielā ekspedīcijā pa Rīgu, mēģinot atrast cilvēkus, kuri tolaik bija tik atsaucīgi.
Lielākajā daļā adrešu 30 gadu laikā īpašnieki jau ir mainījušies vai arī devušies mūžībā. Pie dažām adresēm tika atstāta zīmīte – uz vienu no tām atsaucās Augusts Grieznis. Kopā ar sievu Marianu viņš joprojām dzīvo Paipalu ielā Purvciemā, kur pirms 30 gadiem pulcējās barikāžu dalībnieki.
Augusts ar sievu Mariannu bija ļoti aktīvi LTF dalībnieki. “Tautas frontes laikā mums te bieži bija sanāksmes,” stāstīja Augusts. “Viņš gāja uz barikādēm un visu Purvciemu noorganizēja te ap mūsu māju,” piebilda Marianna.
Augusts uzsvēra, ka bijis pirmais, kurš Purvciemā pacēla sarkanbaltsarkano karogu: “Aizgāju pie kaimiņa, saku – klausies, jāuzvelk karogs, bet man nav!
Viņš saka – dabū kaut kādu krievu karogu, saplēs un iešuj vidū vienu trešdaļu apmēram [baltu]. Sašuvu un izkāru vakarā.
Otrā dienā, kad gāju, domāju izdauzīs man ar akmeņiem logus.”
Mariana stāsta, ka Raunas un Burtnieku ielas stūrī krievu skolas zālē tika noorganizēta sapulce: “Daudz tur sanāca un runāja no visa Purvciema. Un pēc tam vēlāk tie aktīvākie nāca pie mums uz mājām – te visa virtuve bija pilna.”
Griežņi bija gatavi uzņemt savās mājās cilvēkus, kuriem Rīgā barikāžu laikā nav, kur nakšņot. “Pieteicāmies, ka var pārgulēt. Vecākajam puikam tam bija 15, jaunākajam 13 gadi, tie tur skraidīja pa centru starp tiem blokiem,” atceras Mariana.
Komentējot reizumis dzirdamo kritiku, ka tagad Latvijā nav laba dzīve, Augusts pauž pretēju viedokli: “Brīva Latvija! Kur vēl labāk! Kur vēl labāk!”