Panorāma

Aizķērusies pusdienu nauda

Panorāma

«Lido» darbinieki sūdzas par neizmaksātām algām

Pirmais mēnesis dīkstāvē

Pirmais mēnesis dīkstāvē - īsta izdzīvošanas skola

Īsta izdzīvošanas skola. Neatlaidības, izturības un enerģijas pārbaudījums.  Tā par aizvadītajām nedēļām saka tie cilvēki, kuri aptuveni pirms mēneša ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ palika bez darba un bez skaidrības par nākotni. Vismaz daļai no viņiem izdevies atrast citus ienākumu avotus un savilkt galus, taču citi vēl iztiek no arvien sarūkošajiem ietaupījumiem un nākotnē raugās bažīgi.  

Pirms mēneša LTV sazinājās ar vairākiem cilvēkiem, kuri LTV Ziņu dienesta sociālajos kontos bija dalījušies ar savu rūgto pieredzi, dīkstāvei sākoties. Toreiz daudzi no viņiem ar bažām rēķināja, kā izdzīvos šo mēnesi, kā segs komunālos maksājumus un kredītus. Kā šiem cilvēkiem klājas tagad?  

Laura ar savu dzīvesbiedru abi strādāja vienā restorānā Saulkrastos un abi reizē zaudēja darbu, kad restorāns tika slēgts.  Pirms mēneša Lauras ģimene bija neapskaužamā situācijā, jo uzņēmumam bija nodokļu parāds, tādēļ darbinieki nevarēja pretendēt uz dīkstāves pabalstu.

“Sākumā, protams, tas bija ļoti liels stress, bet, sazinoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, tika noskaidrots, kāds apjoms no nodokļu parāda jānomaksā, lai saņemtu to dīkstāves pabalstu, un beigu beigās mēs ļoti laimīgi esam tikuši pie viņa,” stāstīja Laura.

“Tagad tas kopējais stresa līmenis, protams ir uuuuu... daudz mazāks. Protams, tu vari nomaksāt rēķinus, paēst un tas ir ļoti, ļoti forši,” atzina Laura.

Elvijs strādāja par viesmīli kādā no slēgtajām Rīgas viesnīcām. Pazaudējot šo darbu, viņš enerģiski ķērās pie jauna darba meklējumiem.

“Ja citu variantu nebūs, esmu gatavs pat slaucīt ielas,” viņš teica pirms mēneša.

Enerģiskais puisis bijis uz darba pārrunām vairākos uzņēmumos, bet nu jau trešo nedēļu ir “Wolt” kurjers.

“Šobrīd gaidu pirmo “Wolt” algu, kas būs tikai nākammēnes par šo mēnesi. Kaut kā cīnos, braukāju pa visu Rīgu krustām šķērsām,” stāstīja Elvijs.

“Vajadzēs savilkt jostu, protams, tāpēc ka mašīnas amortizāciju neapmaksā. To vajag pašam apmaksāt. Un mašīnu, braukājot pa Rīgas ielām un pagalmiem, nākas diezgan pabojāt. Man jau te sāka klabēt priekša – to arī vajadzēs taisīt,” stāstīja Elvijs.

“Līdz tam 10. datumam kaut kā izvilkšu ar saviem nelielajiem iekrājumiem. Pēc tās algas es ļoti ceru, ka rēķinus varēšu nomaksāt un, ja vēl pāri paliks, arī mašīnu pie reizes sataisīt,” atklāja Elvijs.

Paralēli kurjera darbam bijušais viesmīlis rūpīgi seko arī citiem darba piedāvājumiem un brīvajā laikā nekautrējas piestrādāt arī par palīgu, piemēram, dārzkopībā.

“Atrast darbu var. Kā jau teicu – var arī ielas slaucīt, bet ne tikai... Vajag tikai cītīgi meklēt, braukt, skatīties,” pārliecināts Elvijs.

Japāņu valodas tulks un tūristu gids Uģis tāpat kā pirms mēneša joprojām cenšas pārliecināt Valsts ieņēmu dienestu, ka arī viņa vadītajam uzņēmumam pienāktos dīkstāves pabalsts. Panākumi ir tikai daļēji.

“Pirmais pieteikums tika noraidīts, jo mēs uzņēmumā divi darbinieki esam arī valdes sastāvā. Pēc tam, kad valdība veica izmaiņas, mēs iesniedzām otrreiz pieteikumu. Tas arī tika noraidīts, jo mēs esam valdē. Trešais pieteikums tika iesniegts 15. aprīlī,

un tad pienāca atbilde, kurā teikts, ka vienam darbiniekam  izmaksāts pabalsts 211,76 eiro. Bet tad jautājums – kas ir otram darbiniekam, proti man?” jautāja Uģis.

Izrādās Uģis skaitās līgumattiecībās ar kādu augstskolu, kur pērn vadījis japāņu valodas lekcijas. Kaut arī kopš šī gada janvāra nekādus ieņēmumus Uģis tur nav guvis, Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā viņam nepienākas dīkstāves pabalsts. Tādēļ šobrīd viņš ir bez ienākumiem.

“Šobrīd es, ja tā var teikt, mēģinu izdzīvot no uzkrājumiem, kas ir veikti pirms tam.

No pagājušā gada ziemas uzkrājumiem, bet nu tie arī kādā noteiktā brīdī sāks izsīkt. Un tad būs ļoti interesanti!” sacīja Uģis.

Līdzīgā situācijā kā Uģis ir arī citi cilvēki, bet viņi šoreiz sarunāties ar televīziju nevēlējās.

Vairāki no viņiem ar rūgtumu atzina – iepriekš, publiski stāstot par savām nedienām, saskārušies ar nosodošiem komentāriem un pārmetumiem, jo sabiedrība krīzes laikā kļuvusi neiecietīgāka.   

KONTEKSTS:

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, no 12. marta līdz 12. maijam izsludināta ārkārtējā situācija.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt