Jānis Pastars savā darbnīcā Vārkavas novada Upmalas pagastā jau trīs gadus gatavo stropus vietējiem biteniekiem. Arvien vairāk klientu esot vecumā no 50 līdz 60 gadiem, kas iegādājas dažus stropus biškopības uzsākšanai, lai ar to nodarbotos aizejot pensijā.
"Ir tādi, kas pa 30 pērk, pa 50 - klienti ir, visai ziemai darbs. Mani stropi ir sākot no Ventspils līdz Ludzai vai Zilupei – visur ir pa druskai," stāsta bitenieks.
Vārkavas novada apkārtnē vienīgais meistars taisa ne vien ierastos un tradicionālos stropus, bet arī mājiņas bišu mātēm, stāvstropus un aizvien populārākos stropus pēc vācu metodes. Ziema ir gara, taču pietiekami daudz stropu vienalga nevar paspēt uzmeistarot. Kā Pastars stāsta, tad laikā, kad bites sāk spietot, liekas, ka visi bitenieki palikuši bez stropiem, pa divām nedēļām visu izpērk. Vienkārši ziemā jau nepērk. Tāpēc ziemā stropi tiek sakrāti, un tad pavasarī kaut ko iztirgo. Parasti stropi trūkst pavasarī, tad jādzen savas bites ārā, lai kaut ko varētu pārdot.
Pašam stropu meistaram arī ir neliela drava, taču šīs bites strādājot vien ģimenes iztikai un eksperimentam, proti, lai varētu pārliecināties, ka jaunajos stropos var dzīvot šie darbīgie kukaiņi. Jānis pats sagatavo arī kokmateriālus no sava meža, tādēļ mēneša laikā var paspēt sataisīt ne vairāk kā 20 stropu.
"Kaut kas jādara, neko tādu prātīgāku negribas, lielāku. Agrāk kūts te bija man, nu vecāki gadi, bulli nevar noturēt vairs, jātur bites. Principā jau gribam turēt tādu lielāku skaitu bišu, bet jāsāk ar galdniecību, pats lai var sataisīt visu, jo principā tādai galdniecībai katram biškopim jābūt, citādi jau nekas nesanāk tāds prātīgs," stāsta Pastars.
Bijušajā Preiļu rajonā pēdējo piecu gadu laikā strauji pieaudzis bitenieku skaits, par to liecina Latvijas Biškopības biedrības Preiļu nodaļas statistikas dati. Vēl 2007. gadā biedrībā bija vien 20 dalībnieki, bet nu jau gandrīz 50 aktīvu biškopju.
Vārkavas novadā ir arī viena no lielākajām bišu dravām – 80 saimes. Kā stāsta Latvijas Biškopības Preiļu nodaļas vadītāja Mārīte Vucenlazdāne (V), biškopība aizvien vairāk kļūst par populārāku lauksaimnieciskās darbības veidu. Tas nav hobija līmenī, bet gan lauksaimnieciskās ražošanas līmenī.
Medus ir vissenākais biškopības produkts, ko cilvēki lieto ne tikai uzturā, bet arī medicīnā, dziedniecībā un kosmētikā.
