Ar kazkopību rucavniece Ruta Grauduža sākusi nodarboties pirms gadiem trim. Tolaik bijusi izvēles priekšā - palikt Latvijā vai doties uz ārzemēm, lai gan jau periodiski strādājusi saimniecībā Vācijā. Tur kā brīvprātīgā apguvusi pieredzi siera gatavošanā. „Es redzēju uz vietas, cik vienkārši viss notiek. Tad radās pārliecība – kāpēc ne es? Kāpēc es to nevaru? Tad tā ideja uzplauka, pieņēmās spēkā – es gribu sierotavu," saka Grauduža.
Lai sapņi īstenotos, sākumā iegādātas 20 slaucamas kazas, kuru skaits šobrīd ir ap 100. Lai gan ganāmpulks nav liels, plānots to pavairot, jo pieprasījums pēc kazu siera arvien pieaugot.
Nelielajā sierotavā, kas darbojas otro gadu, tiek sagatavoti četru veidu sieri: svaigie, fetas, kamambērs un puscietie. Vasarā ik dienu pārstrādāti 500 litri piena, tagad uz pusi mazāk. „Šeit notiek siera gatavošanas process. Līdz stadijai, kad siers ir gatavs un to var ņemt ārā un likt uz siera galda, paiet sešas stundas šai katlā. Piens tiek pasterizēts, dzesēts, pievienota siera kultūra un fermenti," saka Grauduža.
Gan ikdienas darbā saimniecībā, gan produkcijas realizācijā Rutai palīdz dzīvesdraugs Stefans - pēc tautības vācietis, bet pēc izglītības ģeologs.
Vislielākais pieprasījums pēc Rucavā ražotajiem kazas sieriem šobrīd ir galvaspilsētas tirdziņos un restorānos
