Piederība Latvijai sniedz lērumu iespēju. Andra Zobens-Īsta – londoniete un «the Latvian»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Londonas Simfoniskā orķestra izglītības projektu vadītāja darba dienās, Londonas latviešu kora diriģente trešdienu vakaros un brīvdienās, kā arī postfolkloras grupas "Austrumkalns" čelliste atlikušajā brīvajā laikā – tāda ir trimdas latvietes Andras Zobens-Īstas (Andra Zobens-East) ikdiena Londonā. Andra ir Lielbritānijā tiek dēvēta arī par "the machine" un "the Latvian" un tāpēc vērts viņu iepazīt plašākam cilvēku lokam.

Ģimene un draugi Andru sauc par "the machine" – vienkārši tāpēc, ka viņa ir cilvēks, kas paspēj visu un kuram diennaktī, šķiet, ir vairāk stundu kā jebkuram citam. Tā ir degsme un aizrautība, kas viņu raksturo un dod spēku savienot pilnas slodzes darbu Londonas Simfoniskajā orķestrī ar daudzajām latviešu kultūras dzīves aktivitātēm, neaizmirstot ikdienā nenogurstoši saglabāt smaidu un saulainu skatījumu uz dzīvi.

Absolvējusi "Royal Holloway University of London", kā arī ieguvusi diplomu kultūras menedžmentā "London City University", Andra vada Londonas Simfoniskā orķestra nodaļu, kas realizē dažādus projektus izglītības programmās. To mērķis ir piesaistīt arvien vairāk cilvēku klasiskajai mūzikai - sevišķi tos, kuriem finansiālu vai kādu citu apsvērumu dēļ iespējas apgūt kāda instrumenta spēli vienkārši nav.

Londonas latviešu korim 70
Londonas latviešu korim 70

Andrai darbs ir ļoti svarīgs -  jau no bērna kājas viņa ir dziedājusi un spēlējusi čellu, tāpēc arī dzīve bez mūzikas viņai nav iedomājama.

“Es apzinos, cik laimīga esmu, uzaugot ģimenē, kas varēja atļauties iegādāties instrumentus, maksāt par mūzikas stundām un nodrošināt dalību vietējā jaunatnes orķestrī, jo lielai sabiedrības daļai finansiālu vai veselības apstākļu dēļ tādas opcijas nav," saka Andra. 

Mūzika nav tikai profesija, tā sniedz cilvēkam neiedomājami daudz! Ir virkne pētījumu, kas pierāda, ka tā palīdz bērniem attīstīties arī citās svarīgās dzīves jomās, tādā veidā uzlabojot arī sekmes skolā un spēju apgūt valodu, matemātiku un citus priekšmetus. Dalība mūzikas nodarbībās uzlabo arī garīgo veselību, attīsta radošās un sociālās prasmes.

“Atrodoties šajā vidē un vadot mūzikas projektus, es redzu, cik milzīga nozīme ir šim visam, un tieši tas man sniedz vislielāko prieku, motivāciju un spēku darboties tālāk. Jūtu, ka

darbs mūzikas izglītībā ir kļuvis par manu dzīves misiju! Es pat nesen atradu vecas skolas grāmatas, kur es 12 gadu vecumā biju rakstījusi, ka vēlos būt mūzikas skolas vadītāja!”

Londonas latviešu koris ir bijusi ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa visai Zobens-Īstu ģimenei jau no brīža, kad Andras mamma Lilija Zobens 1976. gadā tā vadību pārņēmusi no ilggadējā ģimenes drauga un kora dibinātāja Alberta Jēruma. Visu šo laiku aktīvu dalību latviešu diasporas un Londonas latviešu kora dzīvē ir ņēmis arī Lilijas Zobens vīrs, Andras tētis Leslijs Īsts (Leslie East). Diriģēt kori viņš sāka uzreiz pēc meitas piedzimšanas.

“Es jau no pašas mazotnes piedalījos mēģinājumos, un mēs ar tēvu vēl šobaltdien turpinām aktīvi vadīt kori līdzās mammai,” stāsta Andra.

Tam par apliecinājumu ir saglabājusies tautas tik ļoti iemīļota bilde, kurā Lilijai Zobens mazā meitiņa cieši apņemta azotē, kamēr ar otru roku viņa cītīgi diriģē kori.

Mamma, Andra un koris
Mamma, Andra un koris

“Es saņemu milzum daudz spēka no cilvēkiem un no pašas mūzikas un bieži novēroju tās pozitīvās izmaiņas, kas manī notiek, kad kora mēģinājumā izdziedam kādu lielisku latviešu dziesmu”.

Ārpus darba un kultūras aktivitātēm vissvarīgākais Andras dzīvē noteikti ir ģimene un draugi, kuru sabiedrība ir viņas miera osta un balsts. Arī Londonas daudzveidīgā kultūras dzīve ikdienu padara krāšņāku - viņai ļoti patīk apmeklēt pilsētas mākslas galerijas, kā arī atbalstīt sev tuvos cilvēkus un draugus radošajās gaitās, jo liela daļa no tiem spēlē kādu mūzikas instrumentu vai dzied gan klasiskās, gan populārās mūzikas koncertos. “Tā ir tā burvīgā Londonas iezīme – jebkurā dienā/vakarā var atrast kaut ko interesantu, ko darīt”.

Andra ar prieku atzīst, ka saikne ar Latviju, latviešu valoda un kultūra ir spēlējusi būtisku lomu viņas personības izveidē un tikpat svarīga nozīme ir bijusi viņas vecākiem un ģimenei, no kuriem mantota lielā cieņa un mīlestība pret mūziku.

“Manas saknes un piederība Latvijai man sniegusi lērumu iespēju, un ir tik daudz latviešu, kurus es uzskatu par savu ģimeni. Es zinu, ka nav viegli audzināt bērnus ārzemēs un pagūt mācīt arī latviešu valodu, it sevišķi ģimenē, kad viens no vecākiem nav latvietis. Taču mani vecāki ir lielisks piemērs, ka tas ir iespējams - arī mani bērni runās latviski!”

Grupa "Austrumkalns"
Grupa "Austrumkalns"

Pasauli Andrai bieži sanāk apceļot, piedaloties dažādos kultūras sarīkojumos un muzicējot postfolkloras grupā "Austrumkalns", ko Andra dibinājusi kopā ar savu māsu Karolīni Zobens-Īstu (Karolina Zobens-East) un Alberta Jēruma mazmeitām - Annu Grīnbergu un Lailu Grīnbergu.

Danči Eslingenā 2017.gada jūnijā ar grupu "Austrumkalns"
Danči Eslingenā 2017.gada jūnijā ar grupu "Austrumkalns"

Tā Latvijas vārds tiek nests tālajās zemēs, piedaloties dažādos projektos, festivālos un sarīkojumos, saspēlējoties un sadancojoties ar dažādākajām tautām visās pasaules malās. Meitenēm bieži ir tas gods vadīt dančus un spēlēt svētku koncertus latviešu kopienām arī ārpus Lielbritānijas (Vācijā, Beļģijā, Īrijā u. c.). Līdzās koncertiem ārvalstīs ar kolektīviem un kori bieži sanāk muzicēt arī Latvijā, un tas ik reizi ir īpaši svarīgs un neaizmirstams piedzīvojums ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Ar izteikti siltām emocijām Andra atminas pērnā gada notikumus – dalību simtgades Dziesmu svētkos vasarā un rokoperā “Lāčplēsis” rudenī.

“Es zinu, ka, iespējams, kāds uz mani skatās un domā – bet viņa taču nekad nav dzīvojusi Latvijā!” Tomēr Andras skatījumā latvietis ir cilvēks, kas uztur Latviju savā dzīves veidā, lai arī kur viņš atrodas. Viņai latvietība ir valoda, kultūra, ģimene un draugi.

“Tā ir mana dzīve. Man ir viena kāja katrā valstī, Latvijā es jūtos kā mājās. Kā latviete Lielbritānijā es domāju, ka man un visai latviešu sabiedrībai šeit ir svarīga loma - nest un celt Latvijas vārdu ārzemēs.

Visi mani ne-latviešu draugi mani uztver un dēvē par “The Latvian”. Liela daļa no viņiem ir apciemojuši Latviju, atraduši veidu, kā uzzināt vairāk par šo mazo valsti

un tās bagāto un interesanto vēsturi, jo mēs esam viņiem par to stāstījuši. Daži pat sāk mācīties latviešu valodu un adīt latviešu cimdus!”

Andra ar mammu Straumēnos
Andra ar mammu Straumēnos

 

Andra izjūt spēcīgu saikni ar latvietību ik uz soļa arī tad, ja ikdienā uzturas no dzimtenes tālu prom. Lai arī cik neiespējama varētu šķist spēja apvienot ikdienas darbu orķestrī, kora diriģēšanu un vadību, kā arī daudzās citas latviešu diasporas kultūras aktivitātes - šos visus cieši saista viens būtisks elements. “Mīlestība pret mūziku un kultūru, kas vairāk kā jebkas cits spēj apvienot tik daudz cilvēku vienā vietā” - tā ir atziņa, kas motivē Andru visos viņas darbos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti