"Pētīju, kas Latvijā ir saistīts ar Tilgaļu vārdu, un tad bija šis akmens," stāstīja Tilgalis. Noskaidrojis, ka tas ir lielākais Kurzemē, devies to aplūkot.
Savus gadiem ilgajos dzimtas pētījumus Valdis ir apkopojis dzimtas kokā, kas joprojām turpina kuplot.
"Es jau pirms 30 gadiem, kaut kur 80.gados, biju sazīmējis dzimtas koku," stāsta Tilgalis. Iegūtie dzimtas raksti sniedzas līdz pat 1700.gadam.
Tad Valdis sapratis, ka akmens, kas nes dzimtas vārdu, varētu kļūt par vietu, kur kuplajai dzimtai satikties. "No sākuma, protams, apzināju tuvākos rados un māsas. Bet tad es ar katru gadu apzināju arvien vairāk, (..) Man ir kādi 60 dzimtas radi atrasti, kas ir Latvijā. Šogad jau bija 11. dzimtas saiets un sabrauca vairāk nekā 40 Tilgaļu dzimtas pārstāvji," viņš stāsta.
Valdis ir vācis ne vien informāciju par dzimtu un akmeni, bet arī atradis tuvāku un attālāku radu fotogrāfijas. Lai dokumentētu dzimtas saietus, ieviesta ir īpaša dzimtas grāmata un fotoalbums.
Tā tika radīta, lai radi varētu aplūkot, kurš tad ir bijis iepriekšējā saietā.
Dabas pētnieks Guntis Eniņš norāda, ka Tilgaļu akmens ir īsta nacionālā bagātība un to būtu iespējams padarīt par Latvijas augstāko akmeni, ja vien to atbrīvotu. "Ainaviskajā ziņā viņš ir ļoti vērtīgs tāpēc, ka viņš ir piekalnē. Tilgaļu dižakmens ir Kurzemē lielākais, bet viņu varētu atbrīvot un atrakt no zemes tā, lai viņš ir arī Latvijā otrajā vai pat pirmajā vietā [augstāko akmeņu vidū]," stāsta Eniņš, norādot, ka daļa akmens ir zem zemes.