Skolas teritorija ir plaša, tur vienā daļā puikas dzenā bumbu, tuvāk skolas ieejai meitenes met ritentiņus - skats iespaidīgs, kā akrobātikas festivālā. Tikmēr citi nolīduši ēniņā, jo spilgtā saule traucē saskatīt mobilā tālruņa ekrānā redzamo. Bērni kā jau bērni.
Šajā mācību gadā divas šīs skolas sestās klases bija savā ziņā “ izmēģinājuma trusīši”. Nē, uz viņiem nepārbaudīja kādas zāles vai vitamīnus. Taču viņiem bija “ Garmin” sporta viedaproces, kas pierakstīja katru viņu soli. Ar viedaproci varēja iet dušā, baseinā. Un aproce fiksēja arī miegā pavadīto laiku.
“Bija uztraukums tajā brīdī, kad uzliku aproces. Bet tad bija labi,” skaidro Kitija Početnova, 6. d klases skolniece. “Mēs nēsājām aproces, un tās uzskaitīja miegu, pakāpienus, kad vingrojām un gulējām”.
Parādījās azarts. Kāpēc nostaigāt tikai 10 000 soļu, ja var vairāk?
“Tas mainīja manu ikdienu,” saka Kerija Aleksandra Fjodorova. “Es vairāk sāku sportot, lai gan es jau tā sportoju. Un dienā sanāca pat 20 000 soļi”.
Kristaps Aleksejs Fiļipovs saka: “Aktīvāk peldēju, kad bija aproce, sākās grūtāki treniņi”.
“Man bija ātrs pulss. Bet es pa dzīvi esmu tāda ātra,” atklāj Arīna Babre.
Sports satuvina
Eksperimentā savā ziņā sacentās divas paralēlklases. Viena no tām, 6.d, jau ceturto gadu piedalās arī projektā “Sporto visa klase”. Ko tas nozīmē?
“Mums ir 5 sporti. Katru dienu. Labi! Vismaz dabūnam izskrieties,” saka Kitija. Tātad klasei ir piecas sporta nodarbības nedēļā. Un sporta skolotāja Ineta Zviedre novērojusi, ka tieši tas klasi satuvina visvairāk.
“Trešā klasē viņi bija katrs par sevi un kašķējās,” saka skolotāja Ineta Zviedre.
Viņa uzskata, ka tieši komandas sporta spēles klasi vieno daudz vairāk nekā audzināšanas stundas. Bērni saka to pašu.
“Mēs visi ļoti satuvinājušies esam!” piekrīt Kitija.
Arina viņu papildina: “Visi ir vairāk vienoti, vairāk gribam būt kopā, atbalstām viens otru”.
“Vairāk laika pavadām kopā. Un nav vairāk strīdu,” saka Dārta Alise Demitere.
Bērni guļ par maz
Un tieši eksperiments ar aprocēm ļāva noskaidrot, ka sportiskie bērni arī ārpus skolas izvēlas sportiskas aktivitātes.
“Kamēr otra klase starpbrīdī sēž telefonā, viņi spēlē ķeršanu,” skaidro Dace Reihmane, LOK zinātniskā pētījuma vadošā pētniece.
“Latvijas mobilais telefons” kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju bija ļoti ieinteresēti veikt šo eksperimentu.
“Mums bija svarīgi arī tas, ka šīs viedaproces ļauj pierakstīt miega ilgumu. Mums likās - nu kā sešklasnieki, klausa vecākus. Bet izrādījās, ka pasaules normu, ieteiktās 9 - 11 stundas miega, tomēr viņi nesasniedz,” stāsta pētniece.
“Tur nebija liela atšķirība, vai tā bija “Sporto visa klase”, vai otra klase, bērni guļ vidēji 8,3 vai 8,4 stundas. Tas ir par maz,” uzsver Dace Reihmane.
Pētniece turpina : “ Bērni dienas laikā jūtas noguruši, meitenes ir brašākas, turas līdz pēcpusdienai. Zēni gan ātrāk jau jūtas noguruši. Kur ir problēma? Ja esam miegaini, tad no koncentrēšanās ir tālu. Bērniem atzīmes var būt sliktākas, jo vienkārši viņi nav izgulējušies. Un vēl, ja esam noguruši, mums patīk paķildoties. Tas dažkārt var radīt psiholoģiskas problēmas klasē.”
Viens no slikta miega iemesliem ir pārāk liels uzbudinājums pirms došanās gultā.
“Viegli jau pateikt, grūti izdarīt,” turpina Dace Reihmane, “bet tās ir tās planšetes, datori, telefoni, kas neļauj iemigt, jo rodas psiholoģiskais uzbudinājums, spēlējot spēlītes”.
“Varbūt es drīzāk ieteiktu tad kādu galda spēli vai kāršu spēli ģimenei vakarā. Kā tradīciju pirms miega. Bet ierīces izslēgt,” iesaka pētneice.
Sportiskie bērni atzīst, ka telefonos pavada vidēji 3 - 4 stundas dienā – “Snapchat”, “Facebook”, “Instagram”, lai “uzzinātu, kas notiek jauns pasaulē”.
2. vieta Latvijā
Klases audzinātāja Dzintra Indriksone uzsver, ka aproču labākā īpašība bija tā, ka tās lika domāt: “Jā, viņi vairāk nestaigā dienā tik daudz soļu, kopš aproces ir noņemtas. Bet tas liek domāt un izvērtēt - kā es guļu, ko es daru un, ja par to liek domāt – tas ir svarīgākais.”
“Jau kopš trešās klases viņi ļoti piedomā arī par veselīgiem ēšanas paradumiem. Mājās viņi paēd brokastis. Mums pusdienas ir tikai 12:45, viņi ņem līdzi augļus. Burkānus gan negrauž, to es neesmu redzējusi, bet ir augļi. Ir musļi. Un braucienos ar čipsiem un kolām nedraudzējamies. Nē un viss! Līdzi neņemam un viss!” stāsta audzinātāja.
Kā saldais ēdiens pēc visiem šiem “Sporto visa klase” zīmē pavadītajiem gadiem bija arī kauss, kas tagad klasē stāv goda vietā.
Šogad “Sporto visa klase” projekta finālsacensībās Valmieras Pārgaujas sākumskolas 6.d klase ieguva 2. vietu Latvijā.
“Tas kauss ir super motivācija! Un tas parāda, ko var izdarīt, ja tiešām dara! Mums bija spuraina klase. Ar milzīgu darbu esam tikuši tur, kur esam. Tie nav tikai vārdi! Tas tā arī ir!” uzsver klases audzinātāja Dzintra Indriksone.
Projekta sākumā tikai retajam bērnam bija kādas sporta nodarbības ārpus sporta stundām. Tagad gandrīz katrs ir aizrāvies ar kādu sporta veidu.
Kristaps trenējas peldēšanā. “Maikls Felps. Tas ir vienīgais, kas man patīk, viņam ir 58 zelta medaļas,” saka Kristaps.
Dārta iet jāšanas sportā: “Es eju jāšanas sportā. Man ļoti patīk zirgi, kad satieku zirgus, jūtos ne tā kā ikdienā, es aizmirstu visu. Tur jāmāk sadarboties, visu vajag darīt ar mīlestību. Nevar zirgu sist, ja neklausa.”
Arina nav šķirama no badmintona raketes: “Ļoti nopietni nodarbojos ar badmintonu. Biju ar U15 Ukrainā, sacensībās, esmu bijusi Francijā, tur gan tikai uz treniņiem. Igaunijā, Polijā, šovasar ir plānā braukt uz Čehiju”.
“Pacietība, sagaidīt savus momentus,” tā Kerija skaidro, kas viņu tik ļoti piesaista futbolā, kur viņa profesionāli trenējas.
Ralfs Dāvis Eglītis trenējas basketbolā: “Tie, kas sporto, tiem vairāk ir spēka, izturības. Tie, kas nesporto, tiem nav.”
Un ko dara klases audzinātāja, ja apkārt vieni vienīgi jaunie sportisti? “Eju uz zālīti, trenējos. Vairākas reizes nedēļā. Jā, man patīk!”
Velciet ārā vecākus!
Bet sporta skolotāja Zviedre uzskata, ka sporta stundu palielināšana stundu sarakstā ir nevis katras skolas, bet drīzāk valsts un izglītības budžeta jautājums.
“Tā bāze, materiālie resursi, ne jau katrai skolai tie ir, ja katra klase gribēs to darīt. Uz to vajadzētu iet. Valstiski. Ne 5 sporti, bet to trešo pielikt klāt. Tas jau būtu daudz,” uzskata skolotāja.
Pēc kārtīgas sporta stundas šie sestie vienmēr lūdz skolotājai vismaz 5 minūtes atvēlēt tautas bumbai. Labi, katram 2 dzīvības! Un skolotāja nosvilpj spēles sākumu.
“Tautas bumba, tas mums tāds saldais ēdiens,” atzīst Kitija.
Klases audzinātāja Dzintra Indriksone no savējiem drīz šķirsies. “ Pēc nedēļas izlaidums. Viens par visiem, visi par vienu! Tāda bija mūsu klases karoga ideja. Mēs tikai nomainījām cipariņu tajā un ņēmām līdzi uz sacīkstēm. Mēs 3 gadus tikai nomainām cipariņus un ņemam līdzi! Projekts neturpinās, bet sportiskais gars paliek,” saka skolotāja.
Sporta skolotāja Ineta Zviedre, atvadoties uz vasaras brīvlaika laiku, bērniem saka – “vienalga, vai tā ir “Sporto visa klase”, vai nē, ejiet laukā, vediet vecākus līdzi, brauciet ar riteni! Izmantojiet katru dienu!”
“Un tieši bērni ir tie, kuri saka - bet mamma nenāk līdzi, viņai nav laika. Tas mums ir jāiemācās - kā savādāk laiku pavadīt. Ne tikai telpās. Tāpēc sabiedrība ir jāizglīto. Būt aktīviem!” uzsver sporta skolotāja.
To novēl arī eksperimenta “mamma” Dace Reihmane: “Vasarā izbaudīt burvīgo iespēju būt ārā un kustēties! Miega problēmas pazūd pašas no sevis, kad esam saņēmuši dienas devu ar sauli, enerģiju, svaigo gaisu. Izmantojiet to iespēju, ko mums daba sniedz. Piedzīvot pozitīvas emocijas. Kad visi ir kārtīgi izdauzījušies, tad taču guļ kā nosisti! Baudīsim vasaru un aktivitātes!”
