“Jo literaturys pieteišonai vajag cīši daudzi laika i juobyut cīši daudz telpys vīnam pošam deļ seve i na deļ kuo cyta. Kai jau vysod ituos vysys munys interesis ir cīši švaki apmoksuotys i aiz tuo juodūmoj, kai pataupeit tū laiku kvalitativi i bārnam, i saimei i koč kaidom cytom lītom.”
Aiz problemu meža naredzam vīnu atsevišku bārnu
Vaicuota par jaunuokajom vaļdeibys reformom i kompetenču izgleiteibys īvīsšonu školuos, Iveta izasoka vysā skeptiski. „Lelajuos piļsātuos, ari Daugovpilī i Reigā, jau ir cīši labi radzama školuotuoju krize. Jūs vīnkuorši nav. I tān, kaba pīsagtu tūs caurumus, slūdzis ir uorkuorteigi lelys, i vēļ gribēt, kaba mes breivajā laikā izaklaidātu ar jaunūs reformu vysaidom imitacejom, jo tei ir tikai imitaceja pi itaidu slūdžu. [..] Ir daudzi paralelklašu, miļzeigys slūdzis i leidz ar tū piec byuteibys nav īspiejams struoduot. Itei reforma ir paradzāta nu privatškolom, školom ar divejom paralelklasem, tai, lai kotrys školuotuojs pazeist kotru bārnu. Es struodoju vaļsts gimnazejā, kas piec izmāra ir kombinats. Nu kai cytaiž pasceit - 808 bārnu! Mums pat mozeņūs školā nav. Ir pa sešom paralelklasem… Ūtrei problema ir školuotuoju nūvacuojums. Aiz ituo problemu meža naredz vīnu atsevišku bārnu i juo vajadzeibys.”
Sovulaik Iveta ir struodojuse par školuotuoju ari Latgolā i pīzeist, ka nav nikaidys starpeibys storp bārnu zynuošonu leimini Reigā ci regionā.
„Problema ir tikai i vīneigi Reigys stereotipiskajā dūmuošonā, ka tikai ite ir pasauļa centrs, i civilizaceja beidzās ap Ūgri. Jo nasaprast dzeraunis vajadzeibu Reigā, cīši nasaprast.”
Reizem Reigys školānim izstuosta ari par latgalīšu volūdu
Vaicuota par tū, voi Reigā ir vīglai daīmama informaceja par jaunumim latgalīšu literaturā i atrūnomi jaunuokī izdavumi i roksti, Iveta koč voi nu sovys personeiguos piredzis sprīžūt ir puorlīcynuota, ka nav vys. „Tys, kas ir eisti latgaliskys, tys bez puorlykuma eisti nav daīmams latvyskajam skaiteituojam. I jo vaira cylvāks rauga salikt vysu nu izlūkšņu i taidus rešuokus vuordus, jis leidz ar tū automatiski laupej sev skaiteituoju... Maņ pošai lānom skaituos, kur nu vēļ tim vysim. Es vēļ asu storp tim, kam Rēzeknis Augstškolā sovulaik cīši intensivi vuiceja latgalīšu rokstu volūdu, kas ir, nu, pīteikami sarežgeita. I ar laiku, tū navuicūt, tys paliks taidā eksotiskā lieminī tim cylvākim, kurim pošim tū cīši vajag.”
Kasdīnā Iveta vuica latvīšu volūdu i literaturu kaidā nu Reigys školu i atkluoj, ka reižu reizem, bet tūmār školānim izstuosta ari par latgalīšu volūdu i latgaliskū literaturu. „Ka ir stypra klase, tod es jim koč kū īdūdu saleidzynojumam, kaba jī narunuotu, ka tys ir tikai dialekts ci izlūksne, ka tys vyss aizīt leidz volūdys leimiņam. Parostim bārnim pat lobā školā ir tik cīši juosaceina ar parostu pareizraksteibu, ar vielmi skaiteit, ka jim napīteik laika vēļ vysaiduoku nianšu paruodeišonai. Varātu jau tikpat labi ari par venteņu volūdu i par tom vysom vuiceit, jo tys ir interesanti, bet tys ir tikai interesanti, jo lītdereiguma aspekts - deļkuo maņ, reidzinīkam, byutu juovuica latgalīšu volūda - ir vysai nūsaceits, saceisim tai. Ka tū var pajimt ar taidu akcentu, kai, pīvīnuotuo vierteiba kai padareit tovu produktu interesantuoku, nu taidā rakursā, varbyut, bet tys otkon prosa cīši lobu papyldu īsadzilinuošonu.”
Literatura kai inkulturacejis process
Par vaļdeibys īceri samazynuot literaturys stuņžu skaitu nedeļā, atvielejūt kaidu nu tom dramatiskajam pulceņam, Iveta ir puorlīcynuota, ka ilgtermiņā tys ir cīši napareizs lāmums, kas pamess slyktys sekys.
„Literatura ir gondreiž vīneigais vuiceibu prīkšmats, ar kuru nūteik tai saucamais inkulturacejis process, kurymā tovys kulturys vierteibys, spereotipi, aizsprīdumi, gon lobais, gon švakais teik nūdūts nuokamajai paaudzei apzynuotā veidā. Samazynojūt literaturys stuņdis, mes aizīmam iz tū, ka mes ražojam školānus, kas ir, nu es soku, roboteni fabrikai koč kur uorzemēs. Jo byuteibā drama nūsaturejuos itymā vysā saturā, jo taņtis cīši bļuove. Nikaidys logiskys argumentacejis.”
Septembra beiguos jau pīktū godu Latgolā Nikodema Rancāna vuordā nūsauktuos bolvys konkursā tiks padūta bolvys lobuokajim Latgolys pedagogim. Latgalīšu kulturys bīdreiba itū konkursu aizsuoce ar vairuokim mierķim, vīns nu kuru – ceļt školuotuoja profesejis prestižu. Iveta pīzeist, ka itys konkurss ir vajadzeigs, vys tik varbyut ir vārts padūmuot par nalelim izlobojumim. „Pīļaunu, ka cīši daudzus, cīši lobus školuotuojus tai ari nivīns naizvierza, jo lobs školuotuojs bīži viņ ir nūsaracs sovūs dorbūs i jis nalein iz uoru. Jam nav koč kaidu uoreji pamonamu sovpateibu. Es nazynu, voi obligati vajadzātu spīst tikai iz tim, kas koč kaidu tī latgaliskū aspektu akceņtej, par pīmāru, jaunuos pīejis akceņtej, tikai i vīneigi. Es skaiteju vīnu interveju ar školuotuoju, kas aizvadeitajā godā sajieme itū bolvu par jaunuokūs tehnologeju lītuošonu vuiceibu procesā. Cīši labi, bet es nagrybu, kaba školuotuojim izaveidoj prīškstots, ka nu, ja es naizmontoju itūs vysus “pričendalus”, tod es asu švaks školuotuojs. Piļneigys glupeibys.
Lobs školuotuojs ir taids, kurš ari nadaslāgts pi voda spiej nūvadeit stuņdi tai, lai bārni tī nanūkrystu nu garlaiceibys, nasuoktu ūrbynuot dagunu i vysu puorejū. Tān ir tei situaceja, ka izslādz elektreibu i stuņde naīsadūd.
Tys mani vysvaira baida, ka cylvāki tān gryb spīst iz itū izklaidejūšū aspektu. I vēļ vīna līta – bārni tuos tehnologejis jādz lobuok par školuotuojim, i nav nikuo naveikluoka par školuotuoju, kas tī rauga koč kū saspīst, ka jis mudruok tū pošu vīlu varātu izīt bez tuos pūgu spaideišonys.”
Ari par jaunū kompetenču pīeju vuiceibu procesā Iveta nav sajiusmā, jo, īspiejams, ilgtermiņā tai var nūdareit vaira nalobuma nikai dabuot pozitivus rezultatus. „Saprūtit mani tān pareizi, ite ir drupeit ironeja, bet es varu samaituot vasalu paaudzi. Es varu ar tū sovu liberalū skatejumu iz vysu pasauli, skepsi i apšaubeišonu zynomā mārā likt jim dūmuot leidza. Ir cīši vīnkuorši: pajem dūmeņu, īlic muteitē, paliedzi nūreit i vyss, aizguoja cylvāks iz prīšku. Bet likt jam dūmuot, provocēt ar koč kaidom ievergieleibom i koč kū taidu dareit, tys ir lītdereigi. Ka cylvākam nav koč kaidu škieršļu jis kliust taids plyustūšs. Jaunī reformatori soka, par pīmāru, tān bārnuduorzā bārnim īnest zorus nu uorīnis i lai jis pats izdūmoj, kū ar tim dareit, a deļkuo mes autovadeituojim kursus itai nataisom. Palaid, lai jis brauc, gon jau pa ceļam īsavuiceis kaidu zeimi. Tys ir tys golvonais, deļkuo fizikā i kimejā jī suoc ar tū, ka vys tik paskaidroj tū logiskū strukturu, i tikai piec tam var eksperimentēt. Jī aizmierst, ka poši ir vuicejušīs klasiskā veidā i dūmoj, ka cylvākam jau apriori koč kaidā īdzymtā ceļā ir tuos zynuošonys nūdūtys, tok nav.”
