Sabiedrības integrācijas valsts aģentūra Dubultos no ārpuses atgādina padomju laika sanatoriju. Iekšpuse gan ir piedzīvojusi pārbūvi. Tieši šeit desmit dienu ārstēšanas un atbalsta kursu izgāja 548 cilvēki, kuru dzīvi ietekmēja sagruvusī "Maxima". Bojāgājušo tuvinieki. Glābēji. Mediķi. Skolotāji. Daudzi no viņiem tikuši cauri dusmu un agresijas, arī sēru fāzei. Un iegājuši pieņemšanas fāzē. Visgrūtāk bijis pārliecināt tuviniekus, ka tā nav viņu vaina. Daudzi jutās vainīgi par to, ka viņu vīrs, sieva vai mamma aizgāja uz veikalu, lai kaut ko pirktu vakariņām. Uzskatīja, ka tā ir viņu vaina. Ka gribēja ēst. Gribēja ko garšīgu.
"Neviens nepateiks, ka sāp mazāk. Arī pēc 10-15 gadiem sāp. Man ir astoņi, deviņi cilvēki, kuri līdz pat šai dienai nāk uz pieņemšanām. Nē, nevar pateikt, ka sāp mazāk. Tā bija masveida traģēdija, sāpes bija arī mums, pie TV ekrāniem, visa Latvija raudāja un pārdzīvoja. Man arī tagad klienti grupās prasa – kā iet viņiem no Zolitūdes? Kā viņi jūtas?" stāsta psiholoģe Natālija Beļakova.
Diemžēl diviem cilvēkiem pēc traģēdijas ir apstiprināta diagnoze – depresija. Abi ir bojāgājušo tuvinieki un abi sirgstošie to slēpj no darba devēja un apkārtējiem. Lai neiegūtu šo diagnozi oficiāli, viņi iet pie maksas psihiatra un pērk dārgās zāles paši. Lai gan valsts kompensē palīdzību psihiatrijas pacientiem, viņi neļauj sevi par tādiem atzīt. Citi tuvinieki atzīstas psiholoģei, ka tieši šajās dienās ir vissmagāk.
"Tā ir mūsu tautas traģēdija, un skaidrs, ka gadadienā par to atkal runā mediji, raksta un rāda. Un man jau zvana cilvēki un saka – atkal ir trauksme, atkal ir panika," turpina psiholoģe.
Valsts programma cietušajiem Zolitūdē ir beigusies. Šogad ar Rīgas domes sociālā dienesta atbalstu vēl 11 cilvēki saņēmuši palīdzību Dubultos. Aptuveni divdesmit traģēdijā cietušie, kas šeit jau bija pēc Zolitūdes, tagad iestājušies gaidītāju rindā jau uz valsts rehabilitācijas programmu.
"Mēs apzināmies, ka to var sadziedēt tikai laiks. Bet būtu labi, ja šiem cilvēkiem būtu atbalsts. Psihologs," norada Sociālās integrācijas valsts aģentūras direktore Ilona Jurševska.
Labdarības organizācijas ziedot.lv vadītāja norādījusi, ka valstī arī šodien, divus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas, nav radīta sistēma, kā lielu nelaimju gadījumos sniegt atbalstu cietušajiem īstermiņā un ilglaicīgi.
