Stiprie stāsti

Katerina Kasatkina Rembatē audzē 370 dažādu šķirņu putnus

Stiprie stāsti

Pirtniece Ligita Elksnīte Aknīstē gatavo arī augu sīrupus, skrubjus un ziedes

Jānis Zariņš Aizkraukles novadā izveidojis ūdenstūrisma centru

Pēc smagas pieredzes lauksaimniecībā uzņēmējs Aizkraukles pusē izveido ūdenstūrisma centru

Jānis Zariņš Aizkraukles novadā uzņēmējdarbību sāka pirms pieciem gadiem, kad vasaras sezonā ar kuģīti "Baltā kaza" sāka pārvadāt cilvēkus no viena Daugavas krasta uz otru – no Klidziņas uz Jaunjelgavu. Pirms tam bijis zemnieks, līdz piedzīvojis izdegšanu, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 

Uzņēmējs dzīves laikā pielaikojis dažādas nodarbes, bijis muzikants, dienējis Padomju armijā, kļuvis par "Breša zemnieku", ieguvis arī jurista izglītību. Cilvēku pārvadāšana ar plostu un kuģīša stūrēšana, tāpat kā jebkura jauna prasme, arī bija jāapgūst no nulles. 

"Es sāku braukt ar kuģi tikai tad, kad tas bija iebraucis Daugavas vidū, tad es uzmanīgi sāku mēģināt. Visu var iemācīties. Var iemācīties klarneti spēlēt, var iemācīties govis slaukt, var iemācīties braukt ar kuģi. Visu var, ja grib," Zariņš uzsvēra. 

Kā zemnieks viņš apsaimniekoja 300 hektārus zemes un turēja 100 govis, taču saimniecībā negāja viegli. Smagais darbs neļāva nopelnīt pietiekami, jo piena cena kritās. 

"Tad es sapratu, – ja tā 10 gadus turpināsies, tad es ar mēslu dakšām uz mēslu kaudzes arī nomiršu," norādīja uzņēmējs. 

"Tas laiks man saistās ar to, kā dzīve meta kūleņus. Pēc tam es, pārdodot govis un visu likvidējot, vienkārši tā biju izdzinies, ka iestājos universitātē atgūties, garīgi atgūties. Es biju sevi sadedzinājis līdz pēdējai vīlītei," viņš stāstīja. 

Vienlaikus arī darbs pie ūdenstūrisma centra izveides nav bijis viegls, jo tūrismu ietekmē gan Covid-19, gan karš Ukrainā, gan mainīgie laikapstākļi. Tam par spīti Zariņš regulāri iegādājas jaunu aprīkojumu, piedāvā iznomāt laivas, SUP dēļus un plostus, organizē dažādus pasākumus. 

"Jābūt attīstībai un jāpiedāvā. Vasara ir īsa. Ja ir interesenti un ja viņi atnāk un redz, ka nav aprīkojuma, bet ir jāpagaida, viņi iet prom," uzsvēra uzņēmējs. 

"Mēs rīkojam šeit visdažādākos pasākumus, ne tikai koncertus. Mums ir jau tradicionāls peldēšanas festivāls, jo dzīvot pie Daugavas un nepeldēt nevar, bet, lai peldētu, ir jābūt prasmēm. Lai šīs prasmes attīstītu, šajā festivālā nopeldam diezgan lielu gabalu," viņš stāstīja. 

Vienlaikus Zariņš atzina, ka paralēli tūrismam viņš joprojām darbojas kā jurists un uztur ražošanas biznesu, kas veido ugunsdrošības sistēmas, tās detaļas. 

"Šobrīd izdzīvot ar vienu biznesu, pie tam vasaras biznesu, tas nav nopietni," viņš piebilda. 

"Šobrīd šis bizness man ir piekto gadu, sākas sestais gads tūdaļ, biznesam jābūt nostādītam, tam ir jāturpinās. Teiksim tā, tas ir jāvada, bet tas var arī bez manis, bet man ir jābūt jau citiem izaicinājumiem, man jādara citas lietas," skaidroja uzņēmējs. 

Par spīti mainīgajiem laikapstākļiem un citiem izaicinājumiem Zariņš, lai gan jau pensijas gados, biznesu pamest negrasās, jo nav gatavs sēdēt mājās un gausties. 

"Katrā ziņā kā pensionārs es nejūtos, es vēl varu palēkt, paskriet, dzīve turpinās. Kā es varu mest [biznesu malā]? Ko tad es darīšu? Sēdēšu, kunkstēšu, cik grūti un ka pensija maza un dzīve grūta? Es domāju, ka ne," viņš uzsvēra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt