Pēc Kristiāna nāves vecmāmiņa cīņu ar «legālajām narkotikām» uzskata par savu pienākumu

Divus gadus pēc traģiskā atgadījuma, kad, iespējams, sintētisko apreibinošo vielu ietekmē nodurts pusaudzis Kristiāns, tiesas process vēl nav pabeigts, un katra sēde mirušā jaunieša ģimenei atkal uzjundī sāpīgas atmiņas. Vecmāmiņa iesaistījusies organizācijā „Stop Drugs”, bet tēvs velta skarbus vārdus valsts nespējai apkarot „legālās narkotikas”.

Inta Čirpuse periodiski dodas uz "legālo narkotiku" pārdotavu, netālu no Juglas 6.tramvaja galapunkta un viņas mājas. Viņa vēro jauniešus, kuri iegādājas sintētiskās vielas, aprunājas un parāda fotogrāfiju - mazdēlu Kristiānu, kura vairs nav.

Viņa mēģina pārliecināt, lai nelieto apreibinošās vielas, kas konkrētajā vietā tiek maskētas ar nosaukumu „kaktusu mēslojums”. Kioskā uz palodzes novietots arī apkaltušais kultūraugs.

Cīņu pret legālajām narkotikām Inta šobrīd uzskata par pienākumu, jo, kā ģimene secinājusi no tiesas sēdēm, Kristiāna nāve bijusi saistīta ar apreibinošām vielām.

Mājās kundzi sagaida mincis Melnītis, kuru pirms sešiem gadiem Kristiāns atveda no Valmieras. Inta toreiz teica, ka viņai kaķi nevajag, bet „kā lai atsaka mazdēlam”. Inta izrāda sekcijā novietotās fotogrāfijas - ierāmētajos attēlos Kristiāns, pieaudzis un pavisam tīnis, slēpjoties aiz ceriņu klēpja.

Ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš ģimene ar Kristiānu vairs nevar aprunāties. Omītei pēdējā tikšanās ar mazdēlu notikusi nejauši veikalā, kur iegādājies kaut ko uzkost. Aicinājusi ēst pie sevis, bet viņš atteicies. Intu viņš vienmēr saucis vārdā.

Arī tētis atmin pēdējo tikšanos. Bija nācis ciemos, jo ģimene ir šķirta un zēns dzīvo ar mammu un māsu. Runājuši, ka jāuzlabo sekmes fizikā. Vēl bravūrīgā tonī bijusi sazvanīšanās par Ziemassvētku dāvanu. Tēvam Raimondam bijusi sajūta, ka dēlam ir kāds blakus.

Veltiet vairāk laika bērniem!

Slepkavība notika 2011.gada 18.decembrī.

„Es redzēju savu dēlu asins peļķē... vienkārši asins peļķē... pa visu istabu asins peļķe [..] Tajā brīdī cilvēkam viss salūst un mainās dzīvē. [..] Vecākus es varu uzrunāt – veltiet vairāk laika saviem bērniem, mazāk strādājiet, ja tas ir nodokļu jautājums, maksājiet mazāk, jo šajā valstī tikai katrs, rūpējoties par savu ģimeni, var tikt uz priekšu,” saka Raimonds.

Tovakar Kristiāns bija sporta zālē un pēc tam, drauga Arama pierunāts, devās uz ballīti. Naktī atgriezušies mājās pie Kristiāna un aizgājuši gulēt. Liecībās norādīts, ka draugs sācis durt ar virtuves nazi guļošo puisi. Kristiāns mēģinājis aizsargāties, par to liecina brūču izvietojums. Viņš nokritis uz grīdas, bet Arams gandrīz bez drēbēm izlēcis pa trešā stāva logu. Sadurto puisi atradusi uz grīdas mazā māsa, kura pamodinājusi mammu. Tas, ka abi draugi lietojuši "legālās narkotikas", pirmo reizi izskanējis otrajā tiesas sēdē, arī no skolasbiedriem.

Ģimene vien atzīst, ka paveicās mātei un māsai, jo varēja sadurt arī viņas.

Bīstamās halucinācijas

Apreibinošo vielu lietošana ekspertīzes rezultātos nav uzrādījusies. Tas bijis pārsteigums, jo visās liecībās figurē "legālās narkotikas". Taču, kā atzinuši eksperti, pirms diviem gadiem valstī nav bijis tehnoloģiju, kas spētu uzrādīt sintētisko vielu klātbūtni.

Tikai  pērn īpašas iekārtas iegādātas Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā. Kārtridžu princips spēj atpazīt sintētisko vielu maisījumus, tomēr tiklīdz top jauni apreibinošie ķīmiskie savienojumi (kas notiek gandrīz gaismas ātrumā), tās atkal nav konstatējamas.  

Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna stāsta, ka augu maisījumiem tiek pievienotas sintētiskās narkotiskās vielas, kuras tiek modificētas un ne visas Latvijā tagad var identificēt.  Tās izraisa halucinācijas un ir no 100 līdz 800 reizēm spēcīgākas par no kaņepēm iegūtajām dabīgajām vielām, līdz ar to var saprast, cik strauja ir šo vielu iedarbība.

„Parasti jaunieši stāsta, ka viņiem ir halucinācijas - gan patīkamas, gan nepatīkamas. Halucinācijas un ilūzijas. Un viņi šajā stāvoklī var būt bīstami gan sev, gan apkārtējiem,” stāsta Stirna.

Ņemt un uzspridzināt viņus visus!

Inta savukārt klāsta, cik bezspēcīga ir policija, jo, kad atbrauc mašīna, veikals tiek slēgts, un policija spiesta aizbraukt bez rezultātiem.  

Vecmāmiņa Inta darbojas organizācijā „Stop Drugs”, kas pie narkotiku kioskiem rīko reidus, runā ar pircējiem un mēģina pārliecināt, ka var notikt ne tikai kaifa gūšana, bet iestāties arī neparedzamas sekas.

Inta uzskata par savu pienākumu runāt ar jauniešiem un atgādināt par mazdēlu, iet pie kioskiem, īpaši pēc pēdējā publiski izskanējušā letālā gadījuma ar rīdzinieku Edgaru, kad narkotikas lietojuši trīs klasesbiedri, viens atrasts  mētājamies uz tramvaja sliedēm pie Bērnu pasaules un ārsti viņu glābuši, bet Edgars miris savā dzīvoklī.  

„Viņš nebūs pēdējais… Man tāda doma – ņemt un uzspridzināt viņus [narkotiku tirgoņus] visus, tikai es zinu, ka to nedrīkst darīt. Bet naktīs, kad neguli un tā domā... Tiešam gribētu,” atzīst Inta.

Raimonds savukārt saka, ka ir arī valsts atbildība, un, ja valsts neko nedarīs, vecāki „ies un nosvilinās” "legālo narkotiku" bodītes, namīpašnieki varēs tiesāties, bet neviens nepierādīs, kurš to ir izdarījis.

Raimonds ar savu mammu teic, ka ģimenei traģēdija vēl nav beigusies. Tiesas process, kas saistīts ar dēla slepkavību pirmajā instancē vēl nav izskatīts. Labākajā gadījumā tas varētu notikt šogad. Tas sāp. Katrā tiesas sēdē uzjundī notikumi.

Priekšā vēl viena tiesas sēde

Sarunai uzrunāta arī Arama ģimene, bet atteikusies. Cik zināms, sākotnēji figurējusi versija, ka puisis ar nazi dūris aizsardzības nolūkos, bet ritot arī ekspertīzes par personas adekvātumu.

Kristiāna ģimenei sāpot arī, ka nav spējuši pasargāt savu bērnu no apreibinošajām vielām. Raimonds atzīst, ka neizvairās no atbildības, taču ir jārada apstākļi, lai nebūtu iespējas tik vienkārši tās iegūt.

„Lai viņi lien tajā pagrīdē, galvenais, lai būtu mazāk iespēju iegādāties. [..] Tas ir bīstams karš, valsts aizrīsies ar šiem mēsliem, tie jaunieši būs zuduši," skarbs ir Raimonds.

 Latvijas Radio vizīte pie ģimenes Juglā notiek dienu pirms Kristiāna 19. dzimšanas dienas. Atmiņās viņš palicis prātā kā sešpadsmitgadnieks, kurš tiecies pēc ģimenes tradīcijām un filozofējis par esību. Ar tēti diskutējuši par reliģiju, vai virs mums ir kādi augstākstāvoši spēki. Runājuši par pusaudzim raksturīgām lietām, kas atainojušās arī rakstītajos dzejoļos.

Viens no tuvākajiem Kristiāna draugiem tika lūgts pastāstīt par puisi. Latvijas Radio nosūtītā elektroniskā vēstule tiek izlasīta, bet paliek bez atbildes. Tajā pašā dienā kādā sociālajā tīklā atrodas vēl neizdzēsts Kristiāna profils – viņš reģistrējies savā nāves gadā un ievietojis melnbaltu foto, kur redzams ar dūmu mutuli, kas veļas no mutes.

Marta beigās paredzēta kārtējā tiesas sēde, kur Raimondam un Intai atkārtoti būs jāklausās, kādu motīvu dēļ notikusi Kristiāna noduršana. Tā būs kārtējā reize, kad būs grūti, taču rodas priekšstats, ka spēku sev vecmāmiņa rod, dodoties uz apreibinošo vielu kioskiem, lai pārliecinātu citus jauniešus drazu nelietot. Un Raimonds viņu tajā atbalsta. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt