24. septembrī pāvesta Franciska gaitām rūpīgi sekoja līdzi Latvijas radio, televīzijas un citi mediji. Rīgā un Aglonā pāvests bija redzams kopā ar valsts augstākajām amatpersonām un baznīcu līderiem, bet kā allaž bija arī cilvēki, kas pāvestu pavadīja visās gaitās, bet publiski palika neredzami, jo tāda ir viņu darba specifika.
Viena no viņiem ir Valsts prezidenta protokola konsultante Skaidrīte Zarāne. Neraugoties uz daudzajiem arī kritiskajiem viedokļiem par pāvesta viesošanos Latvijā – viņa vizīti uzskata par lielu Latvijas sasniegumu:
„Kopumā tas ir liels Latvijas diplomātijas sasniegums - dabūt pāvesta vizīti kādā valstī.
25 gadi ir pagājuši kopš iepriekšējās pāvesta vizītes, un tas laika sprīdis ir samērā īss, kad divi pāvesti ir apmeklējuši Latviju. Ir pat lielas Eiropas valstis, kas labā nozīmē mūs apskauž par šo panākumu, un es uzskatu, ka tas ir bijis liels notikums Latvijā,” saka Zarāne.
Valsts protokola darbā Skaidrīte Zarāne strādā sešus gadus, no tiem – divarpus Valsts prezidenta protokolā un dēvē to par savu sirdsdarbu. Protokols ir tradīciju un normu kopums, ko protokola cilvēki perfekti pārzina, un viņi ar savām zināšanām palīdz amatpersonām justies labi jebkurā situācijā.
"Cilvēks ziņu virsrakstos"
Jau sesto gadu Latvijas Radio Ziņu dienests decembrī atskatās uz aizvadīto gadu ar īpašu ierakstu sēriju - "Cilvēks ziņu virsrakstos". Tie ir stāsti par cilvēkiem, kas nu jau aizejošā gada laikā paši iekļuvuši ziņu virsrakstos vai stāvējuši aiz notikumiem, kas piesaistīja uzmanību.
„Ņemot vērā, ka bija lietus, kaut kas varbūt arī izpalika. Rīgā cilvēki bija gaidījuši, ka pāvests brauks atvērtā papamobilī, taču lietus dēļ tas nenotika. Bija iecerēts, ka pāvests pēc ekumēniskā dievkalpojuma Domā ar kājām kopā ar visu svītu dosies uz Jēkaba katedrāli, bet lietus lija tik stipri, ka tad, kad tikko bija sācies dievkalpojums Domā, iznāca pāvesta drošības darbinieki un teica – nē, mums vajag mašīnas. Un tad mēs, protams, ļoti operatīvi pārkārtojām visas kolonnas, tā lai viņš var aizbraukt. Un pāvests bija arī nedaudz jau Viļņā apaukstējies un, protams, tika ļoti rūpīgi domāts gan par viņa drošību, gan veselības stāvokli, gan labsajūtu, jo tomēr Viņa Svētība ir kungs gados. Un tas arī no svara, ka viņam bija ļoti intensīvs šis vizīšu grafiks. Tomēr viņš apmeklēja visas trīs Baltijas valstis vienu pēc otras. Bet arī jāsaka, ka
visi lēmumi, kas ir bijuši pieņemti, tas nav bijis kaut kādu iegribu vai kaprīžu dēļ, nebūt ne, tie ir rūpīgi pieņemti lēmumi pamatotu iemeslu dēļ,” saka Zarāne.
Protams, kā jau šāda līmeņa pasākumos bija arī rezerves scenārijs, ja, piemēram, laika apstākļi būtu vēl nelabvēlīgāki un stipra vēja vai miglas gadījumā helikopters nevarētu pacelties gaisā. „Pirmkārt, tika sekots laika apstākļiem līdzi. Iepriekšējās pāris dienas burtiski pa stundām mums nāca no Meteoroloģijas centra sīkas atskaites par laika prognozi. Jā, bet, ja diemžēl īstenotos sliktākais scenārijs, tad mums bija cits plāns. Mēs visi esam ļoti priecīgi, ka šis scenārijs nebija jāīsteno. Tā kā šis bija ļoti, ļoti liela mēroga pasākums, tas nebūtu mūsu lēmums, bet šajā situācijā to gala lēmumu pieņemtu Vatikāna puse, izvērtējot ļoti specifiskus pāvesta drošības jautājumus,” skaidro Zarāne.
Lai arī protokola cilvēkiem vizītes ir ārkārtīgi saspringts darba laiks, kad personiskām izjūtām nav vaļas ļauties, Skaidrīte Zarāne tomēr šoreiz piedzīvojusi vienu ļoti skaistu mirkli. Esot helikopterā tieši virs Aglonas, lietaino debesi pēkšņi pāršķēlis spožs gaismas stars, un šī vizuālā aina sirds līmenī ļoti uzrunājusi: „Es atceros - tad, kad mēs lidojām uz Aglonu, bija pagājis tas ceļš, un es vienā brīdī ieskatījos helikoptera lodziņā. Un tu redzi apakšā Aglonu un tos baltos torņus, baznīcas sakrālajā laukumā ir pilns ar cilvēkiem, un paveras mākoņi, un tāds saules stars parādās. Tas bija kaut kā tā… it kā nekas īpašs un tomēr ļoti zīmīgs, un tiešām viens no tādiem mirkļiem, kas ir ļoti iespiedies atmiņā.”
Aglona arī pašai Skaidrītei Zarānei ir īpaša vieta, jo saistās ar katram cilvēkam tik dārgajām bērnības atmiņām: „Liela daļa manu bērnības svētdienu ir pagājušas Aglonas bazilikā, uz kurieni vecmamma veda līdzi. Kā bērnam man tas likās garlaicīgi, bija dīdīšanās līdz brīdim, kad sapratu, ka baznīcā var arī dziedāt. Sāku dziedāt līdzi, un tagad dziedu korī jau 20 gadus. Tas ir jauktais koris „Dzīne”. Tā viss kopā tā jauki sakritis.”
Spilgtākais iespaids par pāvestu Francisku viņai savukārt saistās ar aizvadīto gadu, kad viņa pavadīja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni vizītē uz Vatikānu, kas bija viens no vizītes Latvijā sagatavošanās posmiem. „Mums katram delegācijas loceklim bija iespēja privāti pāvestam paspiest roku, un to brīdi es atceros.
Tās bija burtiski dažas sekundes, kad viņš tura to tavu roku, bet ir tā sajūta, ka viņš tajā mirklī ir pilnībā pievērsies tikai tev,
un tā ieskatīšanās acīs, acu skatiens, ka tas ir tikai tev. Īpašā spēja likt katram cilvēkam justies īpašam, kad viņš ir blakus,” stāsta Zarāne.
Pāvesta Franciska viesošanās Latvijā bija viena no pašām nozīmīgākajām valsts simtgades vizītēm. Un kopumā ārvalstu viesu ziņā gads bijis bagātīgs. Skaidrīte Zarāne cer, ka daudzi no viņiem no Latvijas aizbraukuši ar skaistām atmiņām, un tajā sava liela artava ir protokola cilvēku darbam. Kopumā par Latvijas protokolu esot ļoti labas atsauksmes, ārvalstu viesi to raksturo kā ļoti precīzu, korektu, neuzbāzīgu un viesmīlīgu.
