Edgars Grundšteins armijai viņš pievienojās 2008. gadā, toreiz vēl nenojaušot, kā tālāk izvērtīsies viņa karjera.
“Nacionālos bruņotos spēkus izvēlējos viena iemesla dēļ. Es sirdī un visādi citādi esmu Latvijas valsts patriots. No kājām līdz galvai. Visa mana ģimene, tuvinieki, radinieki ir mūsu valsts patrioti. Šis ir lielākais dzinējspēks, kāpēc esmu šeit,” stāsta Edgars.
Pēc diviem gadiem Edgars diemžēl bija spiests doties darba meklējumos ārzemēs. Tieši dzīvojot ārpus Latvijas, viņam radās interese ar foto un video.
“Katru gadu vasarā, braucot atpakaļ atvaļinājumā uz mājām, sapratu, ka gribu atgriezties. Anglija nav mana vieta,” viņš atzīst. “Visu laiku pakausī sēdēja doma, ka vēlos atgriezties atpakaļ militārajā vidē. Gribu būt karavīrs. Vienreiz devu zvērestu. Tu dod zvērestu uz visu mūžu.”
Pēc trīs gadiem Edgars atgriezās Latvijā, bruņotajos spēkos viņš atrada savu vietu, fotografējot, filmējot un montējot visdažādākos notikumus.
NBS komandiera preses virsniece Sandra Brāle stāsta, ka Edgara īpašība noteikti ir neatlaidība. “Viņš ir tendēts uz rezultātu. Tā ir atbildība. Ja viņš ir kaut ko uzņēmies, tad viņš to paveiks. Un neizzūdošs optimisms,” saka Brāle.
NBS Apvienotā štāba pārstāvis Jorens Zīle piebilst, ka Edgars ir mērķtiecīgs, uz izaugsmi tendēts, kā arī viennozīmīgi komandas spēlētājs.
“Ādažu poligonā es pavadu ļoti daudz savas ikdienas, esot kopā ar mehanizētās brigādes karavīriem, ar tehniku filmējot un veidojot dažādus sižetus, intervijas, sagaidot un pavadot augstas amatpersonas militārajā bāzē. Ļoti bieži ceļoju pa visu Latviju, saistībā ar saviem dienesta pienākumiem,” stāsta Edgars Grundšteins.
Viņš ļoti mīl savu darbu. Arī brīvajā laikā viņš no fotoaparāta neatiet - fotografē dabu un filmē kāzas.
“Ja hobijs ir tavs darbs, tad tev vairs nav jāstrādā. Par sevi es to varu pateikt, ka, darbojoties šeit, es nejūtu, ka tas ir mans darbs, bet tas ir mans hobijs, un es to daru ar 100% atdevi, dažreiz pat vairāk, ja tas ir iespējams,” saka Edgar.
4. maijs gan viņam, gan viņa tuviniekiem ir svarīga svētku dienu, kas ir jāsvin.
“Šīs dienas vairāk vai mazāk es pavadu, svinot svētkus šajā svētku notikumā, radot saturu, fotogrāfiju un video atskatus. Tādā veidā esmu tur, svinu svētkus, un ar saturu, kuru radu, cenšos nodot svētku sajūtu arī visiem pārējiem, kas šo materiālu pēc tam redz un skatās,” stāsta fotogrāfs.
