Korporāciju pārstāvji, armijas, karavīru un virsnieku apvienību pārstāvji - vairāki desmiti cilvēku sapulcējās, lai godinātu ģenerāļa Jāna Lavenieka piemiņu.
Urnu ar ģenerāļa pīšļiem no ASV uz Latviju atvedusi viņa mazmeita Baiba Akermane. „Viņam bija ļoti liela mīla pret Latviju. Viņš vienmēr gribēja atgriezties Latvijā. Viņš izvēlējas Amerikas austrumu krastu, nevis kaut kur tālāk. Viņš gribēja, lai ceļš atpakaļ uz Latviju būtu īsāks,” stāsta ģenerāļa mazmeita.
Jānis Lavenieks bija strēlnieks, sākoties Pirmajam pasaules karam, viņu mobilizēja Krievijas armijā. Viņš bija arī Brīvības cīņu dalībnieks. Latvijas armijā Lavenieks bija bruņoto vilcienu pulka komandieris. Par kaujas nopelniem viņu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. 1939.gadā Lavenieku iecēla par Lejaskurzemes garnizona priekšnieku. Tas bija atbildīgs amats. Kurzemē pēc 1939.gada oktobra līguma izvietojās PSRS armijas bāzes, kurās notiekošajam viņam bija jāseko. 1944. gadā atvaļinātais ģenerālis ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet pēc tam uz ASV, kur viņš 1969.gadā mira 78 gadu vecumā.
„Es biju ļoti maziņa. Viņš bija mīļš, bet varēja arī sabārt. Mācīja man ģeogrāfiju. Ļoti mīlēja rozes, man viņš uzdāvināja rožu krūmu, kad man bija pieci gadi. Tās bija tumši sarkanā krāsā – tā kā Latvijas karogs,” atceras Akermane.
Interesanti, ka ģenerālis Jānis Lavenieks atdusēsies blakus mazmeitas otram vectēvam ģenerālim Žanim Baham. Brāļu kapos Rīgā apbedīti apmēram divi tūkstoši Latvijas karavīru, kuri piedalījušies Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Pašlaik te pārapbedījumi notiek reti.
