Dienas ziņas

Kuldīgā tiekas restauratori

Dienas ziņas

«'Junioru universitātes» audzēkņiem «5 zaļās dienas»

Pārapbedī Latvijas armijas ģenerāli J. Lavenieku

Pārapbedī ģenerāli Lavenieku - Latvijas armijas Bruņoto vilcienu pulka komandieri

Pirmdien Brāļu kapos Rīgā svinīgi pārapbedīja bijušo Latvijas armijas Bruņoto vilcienu pulka komandieri, ģenerāli Jāni Lavenieku. Viņš mira 1969.gadā 78 gadu vecumā savās mājās ASV, tika kremēts, un ģenerāļa pelnus apbedīja vietējā kapsētā. Bet nu, pēc daudziem gadiem, viņš atkal atgriezies  dzimtenē.

Korporāciju pārstāvji, armijas, karavīru un virsnieku apvienību pārstāvji - vairāki desmiti cilvēku sapulcējās, lai godinātu ģenerāļa Jāna Lavenieka piemiņu.

Urnu ar ģenerāļa pīšļiem no ASV uz Latviju atvedusi viņa mazmeita Baiba Akermane. „Viņam bija ļoti liela mīla pret Latviju. Viņš   vienmēr gribēja atgriezties Latvijā. Viņš izvēlējas Amerikas austrumu krastu, nevis kaut kur tālāk. Viņš gribēja, lai ceļš atpakaļ uz Latviju būtu īsāks,” stāsta  ģenerāļa mazmeita.

Jānis Lavenieks bija strēlnieks, sākoties Pirmajam pasaules karam,  viņu mobilizēja Krievijas armijā. Viņš bija arī Brīvības cīņu dalībnieks. Latvijas armijā Lavenieks bija bruņoto vilcienu pulka komandieris. Par kaujas nopelniem viņu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. 1939.gadā Lavenieku iecēla par Lejaskurzemes garnizona priekšnieku. Tas bija atbildīgs amats. Kurzemē pēc 1939.gada oktobra līguma izvietojās PSRS armijas bāzes, kurās notiekošajam viņam bija jāseko. 1944. gadā atvaļinātais ģenerālis ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet pēc tam uz ASV, kur viņš 1969.gadā  mira 78 gadu vecumā.

„Es biju ļoti maziņa. Viņš  bija mīļš, bet varēja arī sabārt. Mācīja man ģeogrāfiju. Ļoti mīlēja rozes, man viņš uzdāvināja  rožu krūmu, kad  man bija  pieci gadi. Tās bija tumši sarkanā krāsā – tā kā Latvijas karogs,” atceras Akermane.

Interesanti, ka ģenerālis Jānis Lavenieks atdusēsies blakus mazmeitas otram vectēvam ģenerālim Žanim Baham. Brāļu kapos Rīgā apbedīti apmēram divi tūkstoši Latvijas karavīru, kuri piedalījušies Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās. Pašlaik te pārapbedījumi notiek reti. 

2 komentāri
Jānis Labrencis Labrencis
Toreiz, tie cilvēki, kuri ar savām asinīm izcīnīja Latvijas neatkarību, pēc kara kļuva par godīgiem un atbildīgiem savas valsts valstsvīriem. Bet šodienas Latvijas pārvaldītāji par savu darbu neatbild ne ar savu amatu, ne algu ne arī ar sirdsapziņu.
IP
Slava Latvijas karavīriem! Varonis.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti