Iekšlietu ministrijas (IeM) apbalvojuma zīme "Par pašaizliedzību" tika dibināta 2009. gadā kā cieņas apliecinājums par pašaizliedzīgu rīcību ekstremālos apstākļos. Šonedēļ apbalvojumu saņēma VUGD Zemgales reģiona brigādes Aizkraukles daļas vada komandiera vietnieks Kaspars Inķēns un viņa draugs – Pļaviņu novada iedzīvotājs Salvis Spulis.
"Devāmies savās brīvdienas gaitās, ieraudzījām nelaimi, un nebija, ko domāt. Vienkārši devāmies klāt un tajā brīdī rīkojāmies, kā likās pareizāk," tā par notikušo saka pļaviņietis Salvis Spulis, atceroties šī gada 18. janvāri, kad abi draugi garāmbraucot nejauši pamanīja kādas dzīvojamās mājas ugunsgrēku Krustpils novadā.
"Braucām mājās un redzējām no ceļa, ka kaut kas nav riktīgi, ka tā nevajadzētu būt," piebilst Salvja draugs – ugunsdzēsējs Kaspars Inķēns.
Viņi nekavējoties steidzās uz notikuma vietu un, sadzirdot cilvēka gārgšanu, rāpus devās iekšā sadūmotajā mājā, atrada cietušo un aiz drēbēm izvilka viņu svaigā gaisā, tādā veidā izglābjot cilvēka dzīvību.
Salvis Spulis atzīst, ka tajā brīdī nedomāja par savu drošību. “Es domāju, ka, ja manā vietā būtu kāds cits cilvēks, viņš arī tā rīkotos."
Došanās uz izsaukumiem ir Kaspara Inķēna ikdiena, bet tajā dienā viņš bija atvaļinājumā un uz notiekošo noreaģēja ātri, uzņemdamies atbildību ne tikai par sevi, bet arī par savu draugu, kuram tā bija neierasta situācija. Abu glābēju drosmi augstu novērtē VUGD Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Raivis Pužulis.
"Šis ir tas gadījums, kas apliecina, ka ugunsdzēsējs ir ne tikai, pildot savus tiešos dienesta pienākumus, bet ugunsdzēsējs ir katram sirdī. Šis ir tas gadījums, kas izpaudās, ka, neskatoties ne uz ko, šie divi cilvēki bez aprīkojuma, bez speciālā aizsargtērpa, devās iekšā šajā liesmu skartajā ēkā, kur jau bija piedūmojums piepildījis pilnu ēku, un centās glābt ar pēdējiem spēkiem cilvēku, kurš veiksmīgi tika izglābts un vēlāk hospitalizēts slimnīcā," saka Pužulis.
Kaspars Inķēns dienestā iestājās 2007. gadā. Kļūšana par ugunsdzēsēju ir Kaspara bērnības sapņa piepildījums. "Katram jau bērnībā tās profesijas ir vai ugunsdzēsējs, vai policists. Tā arī piepildījās. (..) Tieši tā, vienmēr, palīdzot cilvēkiem, ir gandarījums."
Gandarījumu par paveikto izjūt arī Salvis Spulis, kuram, pēc VUGD teiktā, piemīt ugunsdzēsēja dotības. Apbalvošanas laikā viņš pat tika mudināts apsvērt profesijas maiņu. Šobrīd Salvis strādā lauksaimniecības nozarē, bet atzīst, ka agrāk ir bijuši sapņi par ugunsdzēsēja profesiju. "No bērna kājas bija, jo tēvs arī ugunsdzēsējs izbijis, bet apstākļi sakrita tā. Tādi viņi ir. {Varbūt jūs gribētu savu nākotni saistīt ar ugunsdzēsības darbu?} Apdomāšu, viss var gadīties."
VUGD gan uzsver – civiliedzīvotājiem, pieņemot lēmumu par palīdzības sniegšanu ugunsgrēkā, rūpīgi jāizvērtē savas spējas un iespējamie riski. Konkrētajā gadījumā klāt bija profesionālis,
bet situācijās, kad notikuma vietā nav neviena ugunsdzēsēja, iedzīvotāju primārais pienākums ir izsaukt ugunsdzēsējus, uzsver dienesta pārstāvis Raivis Pužulis.
"Tomēr ir jāizvērtē šī glābšana citiem, lai nenonākam pie situācijas, kad jāglābj jau būs pašus, tāpēc gribētu visiem atgādināt, ka sākumā piezvaniet 112 un tālāk novērtējiet to apkārtējo apdraudējumu," norāda Pužulis.
Ugunsdzēsējs Kaspars uzsver, ka tieši novēlots zvans dienestam ir viena no biežāk pieļautajām iedzīvotāju kļūdām ugunsgrēka gadījumā. "Pašiem mēģinot kaut ko no sākuma darīt un pēc tam, kad jau vairs neko nevar, tad izsauc ugunsdzēsējus. Rezultātā tad jau ir arī materiālie zaudējumi cilvēkiem lielāki. Laicīgi neieradāmies, jo nebija izsaukuma, nevarējām novērst nelaimi."
Tāpat joprojām ir daudz tādu namu, kuros nav uzstādīti dūmu detektori, lai gan kopš pagājušā gada sākuma tā ir obligāta prasība visos mājokļos.
