“Man interesanta ir gan bilde, gan cilvēku uzrakstītais. Pēc pieciem gadiem tās liksies vēl interesantākas,” saka operators Māris Jurgensons, rādīdams savu apsveikuma kartīšu kolekciju. “Ja aplūkojam 30. gadu kartītes, cik īpašas tās liekas. Mainās laiks, mode, doma, ar kādu tās taisītas. Var strīdēties par gaumi, bet katrai ir savs rokraksts... Katrā atrodams savs stāsts, kas ar katru gadu paliek interesantāks. Ir jau arī pagājuši labi eksemplāri gar degunu, visu neesmu iespējis savākt,” norādīja Jurgensons.
Jurgensons par operatoru strādā 40 gadus, 22 no tiem tikai “Panorāmā”.
Skatītājs operatora vārdu dzird tikai sižeta atteikumā, bet pats viņš paliek aiz kadra. Pirms filmēšanas operators ņem kameru, statīvu un somu, iet uz mašīnu un kopā ar žurnālistu – šoreiz tā ir Aija Kinca - dodas izbraukumā. Šoreiz Aija intervēs cilvēku parkā. Mārim jābūt gatavam. “Ir tik daudz sīku nieciņu, kas jāizdara, un tad liekas, ka esmu baigi lēns. Bet es gribu visu labi izdarīt,” saka Jurgensons.
Operators nostata kameru, regulē gaismas un skaņas līmeni. Dienā ir vairākas filmēšanas, bet, ja vajadzēs doties izbraukumā ārpus Rīgas, tad tikai viena. “Ja es taisu aizkadrus – 12 minūšu garu cilvēkstāstu, tad gribu strādāt ar Māri,” atzīst Aija Kinca. “Viņš ar savu lielo operatora pieredzi pienāk cilvēkam tik tuvu, cik iespējams, tomēr saglabājot viņa tiesības uz personīgo telpu, un iegūst tādu kadru, ko cilvēki atceras ļoti ilgi,” norāda žurnāliste.
Māra talantu saskatīt skaisto dabā un dzīvniekos vislabāk var novērtēt, atgriežoties no izbraukuma laukos.
Uzfilmētajā materiālā dažkārt atklājas pavisam negaidīti rakursi - noslēpumains mežs, vējā skanošas smilgas, saules atspīdumi ūdenī un mājdzīvnieki ar raksturu. “Es teikšu tā – jebkurš operators vēlas braukt filmēt uz laukiem. Ministru kabinets, Saeima – tas skan tik cēli, ka katram ir jābūt sapnim nonākt tajās vietās. Kad to sapni vienreiz esi piedzīvojis, tad saproti, ka īstais sapnis ir tajos laukos, mežos, tajās puķēs un putniņos, ko tu redzi,” vērtē Jurgensons.
