"Cik sevi atceros, man ir patikusi medicīna. Atceros, kā bērnībā spēlējos ar mantiņām, – es tām špricēju un mēģināju izārstēt. Esmu diezgan mērķtiecīgi gājusi uz to, ka būšu mediķis,” stāstīja Groma, piebilstot, ka ģimenē neviens nav bijis pat tuvu medicīnai.
“Iestājos medicīnas fakultātē, un es ne reizi nebiju bijusi slimnīcā pirms tam. Tik, cik varbūt pašā, pašā bērnībā. Tas viss man bija jauns, bet mani tas nenobaidīja un man tas patika,” atzina ārste.
Tā kā Gromas hobijs ir suņu trenēšana, vecāki bijuši pārsteigti, ka viņa tomēr izvēlējusies kļūt par cilvēku ārsti, nevis pievērsusies mūsu četrkājainajiem draugiem. Tagad viņa Jūrmalas slimnīcā ir ārste stažiere anestezioloģijā, reanimatoloģijā.
“Anesteziologs ir tas ārsts, kurš sagaida cilvēku operāciju zālē. Mēs viņu sagaidām, mēģinām nomierināt, noguldām. Pieslēdzam pie visiem aparātiem, lai monitorētu viņa vitālos rādījumus operācijas laikā. Mūsu īstais darbs ir vadīt anestēziju atkarībā no tā, kāds anestēzijas veids tas ir,” skaidroja Groma.
Jūrmalas slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārste Inese Lasmane vērtēja Linu Gromu kā ļoti labu, perspektīvu un gudru anestezioloģi: “Man šķiet, ka viņa ir savā īstajā vietā. Viņa ir ļoti neatlaidīga, atbildīga.
Viņa ir ļoti laipna ar dzemdētājām. Jaunās māmiņas un grūtnieces ir ļoti, ļoti apmierinātas ar viņas darbu un vienmēr piemin, ka bija ļoti forša dakterīte atnākusi.”
Runājot par Covid-19 pandēmiju, Groma stāstīja, ka ziemas mēnešos un pavasarī, cenšoties palīdzēt smagi saslimušajiem, bijis ļoti daudz darba: “Tas bija man pamācošs laiks. Tas ir kaut kas jauns, vīruss ar komplikācijām, un tu vari daudz no tā iemācīties pacientu aprūpē, kā viņiem palīdzēt.”
Anestezioloģe arī pati ir pārslimojusi šo vīrusu. Viņai pavecās, jo slimība noritējusi vieglā formā: “Sēdēju mājās un izolējos. Ļoti gaidīju atgriešanos darbā, lai palīdzētu kolēģiem un atvieglotu viņu darbu. Tiem kolēģiem, kuri nesaslima, gāja ļoti grūti. Tas bija sarežģīts brīdis, kad tu sēdi mājās, jūties enerģijas pilna, bet nekādā veidā viņiem nevari palīdzēt.”
Groma ir gandarīta, ka ceļā līdz sertificētai ārstei viņai mācību laikā sanāk tas, ko dara un ko māca kolēģi.
“Jūrmalas slimnīcā mums ir grūtnieces. Tie paši ķeizargriezieni – mēs spējam atsāpināt visnozīmīgākajā brīdī un radīt viņām pozitīvas emocijas tad, kad viņām ļoti sāp. Tas rada gandarījumu, kad tu atsāpini, un pacients beigās pasaka paldies,” atzina ārste.
Arī suņu trenēšanu ārste nav atmetusi. To viņa dara savā brīvajā laikā, tādā veidā veiksmīgi atpūšoties no medicīnas.
