Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Kultūras ziņas

Padomju disidents, sociāldemokrāts Juris Būmeisters. Pieci interesanti fakti

Latvijas vēsture atklājas arī caur vēsturisko personību un viņu dzimtas locekļu dzīvēm, domām un darbiem. Būmeisteru dzimta ir viena no sešām, ar kurām iepazīstināsim novembrī un decembrī dokumentālajā ciklā "Dzimtaskoks".

Juris Būmeisters (dzimis 1918. gada 7. jūnijā) ir arī raidījuma “Dzimtaskoks” vadītāja un veidotāja Kārļa Būmeistera vectēvs. Šī dzimtas stāsta šķetināšana aizsākās pēc daudzām pamatīgam sarunām ar mammu, kurās Kārlis centās izzināt sava vectēva dzīvesstāstu. Stāsti sāka raisīties brīdi, kad mamma nolēma pastāstīt to, ko bija nolēmusi “nekad nestāstīt”. Raidījuma pirmizrāde LTV1, 9. novembrī 21.25 un replay.lv

Piedāvājam jau tagad noskaidrot piecus nozīmīgus faktus, kas mūsdienās ir jāzina par Juri Būmeisteru:  

1. Dzejnieks, zinātnieks, sociāldemokrāts un padomju laika disidents Juris Būmeisters nācis no sociāldemokrātiskās kustības dibinātāju dzimtas.

Jura Būmeistera tēvs ir politiķis Kārlis Būmeisters, pirmo trīs Latvijas Republikas Saeimas sasaukumu deputāts, vēlāk arī Latvijas Bankas padomes loceklis.

K.Būmeistera agrīnā darbība vairākkārt nonākusi konfliktā ar pastāvošās varas interesēm; jau gadsimta sakumā viņš iesaistījās revolūcijā un sociāldemokrātiskās partijas rindās. Par to tika vairākkārt apcietināts – gan cariskās Krievijas laikā, gan arī pēc Kārļa Ulmaņa īstenotā apvērsuma kā LSDSP (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas) darbinieks tika ieslodzīts Rīgas centrālcietumā.

Video: Juris Būmeisters intervijā LTV, fragments no populārzinātniskā raidījuma “Kurp eji, Artur?”, 1988. gads. 2 min 1 sek 

2. Padomju okupācijas laikā Juris Būmeisters turpināja uzturēt attiecības ar trimdā esošajiem sociāldemokrātu biedriem.

Viņš aktīvi informēja ārvalstīs dzīvojošos latviešus par notiekošo Latvijā.

Šī darbība tobrīd oficiāli aizliegtajā LSDSP kļuva par iemeslu, kāpēc pret viņu un domubiedru Daini Lismani septiņdesmito gadu beigās tika izvērstas plašas un vairākus gadus ilgas Valsts drošības komitejas (VDK) izmeklēšanas darbības.

Juris Būmeisters sprieduma pasludināšanas laikā Rīgā, 1981. gadā.

Tās kulmināciju sasniedza 1980. gadā, kad pēc kārtējās tikšanās ar ārvalstu interešu personām, kuras čeka pasludināja par ārvalstu specdienestu, tostarp, Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģentiem, J. Būmeisters tika apcietināts un tiesāts par valsts nodevību, spiegošanu un aizliegtām operācijām ar valūtu.

Video: Fragments no LTV populārzinātniskā raidījuma “Kurp eji, Artur?”, 1988. gads. 2 min 18 sek.

3. Juris Būmeisters 1981. gadā tika notiesāts par “dzimtenes nodevību”.

Tiesas piespriestais sods - 15 gadi stingrā režīma politieslodzīto nometnē Urālos, kas zināma ar nosaukumu “Perma-36”. Tā ir nometne, kas bija paredzēta sevišķi bīstamiem politieslodzītajiem. Tā to Latvijas Okupācijas muzeja 2003. gada gadagrāmatā publicētajā rakstā “Muzejs “Perma-36” - PSRS politieslodzīto cietuma vieta” raksturo Ritvars Jansons.

Tiek uzskatīts, ka tagadējā Permas apgabalā esošais memoriāls, kura būvniecība aizsākta jau Staļina laikā, ir pasaulē vienīgā saglabājusies Gulaga kolonija.

Pret tās pastāvēšanu jau ilglaicīgi iebilst Krievijas neokomunistiskās organizācijas.

Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas laikā memoriāls juridiski ir atņemts tā sākotnējiem izveidotājiem, no sabiedriskā muzeja kļūstot par valsts muzeju.

J. Būmeisters no ieslodzījuma tika atbrīvots 1988. gadā. Drīz pēc atgriešanās Rīgā viņam kā varas apžēlotam politieslodzītajam bija jāsniedz intervija tobrīd padomju varas kontrolētajai Latvijas Televīzijai. Populārzinātniskais raidījums “Kurp eji, Artur?” tiek demonstrēts 1988. gadā, un tajā J. Būmeisters tiek izvaicāts par sadarbību ar trimdas sociāldemokrātiem un spiegošanu ārvalstu interešu vārdā.

Video: Fragments no LTV populārzinātniskā raidījuma “Kurp eji, Artur?”, 1988. gads. 1 min, 22 sek.

4. 1981. gadā ASV Pārstāvju palātas sesijā Juris Būmeisters nodēvēts par sirdsapziņas cietumnieku.

Dokumenti

8.jpg

Lejuplādēt

2.92 MB

Dokumenti

9.jpg

Lejuplādēt

2.6 MB

Ar ārvalstu, tostarp Vācijas trimdas latviešu jaunatnes organizāciju, plašu iesaisti par J. Būmeistera politisko ieslodzīšanu un viņa atbrīvošanu tika publiski diskutēts arī Federatīvās Vācijas, kā arī Austrālijas, Kanādas, Zviedrijas un citu valstu valdību vadītāju, ministru, parlamenta deputātu un diplomātu attiecībās ar PSRS pārstāvjiem. Padomju pusei norādīja uz cilvēktiesību pārkāpumiem.

5.  Disidenta darbības laikā Juris Būmeisters uzrakstījis melnrakstu “Latvijas pamatiedzīvotāju memorandam”.

Latvijas pamatiedzīvotāju memorands

Sastādīts 1980. gada jūlijā. Apspriests 1980. gada jūlija – augusta mēnešos Rīgā, Liepājā, Gulbenē, Jelgavā, Rēzeknē. Zinātņu akadēmijā, LLA kolhozos, studentu kopienās, LVU.

Parakstīts – 36 ideoloģiski pilnvarotu pārstāvji, kas reprezentē 400 Latvijas pamatiedzīvotājus

P.S. Konspirācijas dēļ pārstāvju paraksti zināmi tikai LSDSP Rīgas grupai un C.K. Stokholmā

Lasīt!

Memoranda ievads vēsta, ka dokumenta iecere apspriesta vairākās Latvijas pilsētās, arī Zinātņu akadēmijā, studentu vidē.

Dokumentu parakstījuši 36 cilvēki, kas pārstāvējuši kopumā 400 cilvēku pārliecību. Dokumenta melnrakstā fiksēta Latvijas okupācija 1940. gadā, tiek lūgta starptautiskā palīdzība tautas nobalsošanas rīkošanai par Latvijas izstāšanos no PSRS.

Memorandu bija plānots nolasīt Madrides konferencē, taču tā melnrakstu VDK atrada kratīšanas laikā J. Būmeistera dzīvesvietā. Šobrīd tas glabājas VDK arhīvā esošajos krimināllietas sējumos kā viens no lietiskajiem pierādījumiem.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti