„Viss process sākās 2006.gadā, kad man iztaisīja nepareizi endoprotezēšanas operāciju Gaiļezera slimnīcā. Pēc tam man bija četras operācijas, kuras laboja šo kļūdu," stāsta Elga Klēģere. 2008.gadā viņa vērsās ar civilprasību tiesā pret tagadējo Rīgas Austrumu slimnīcas klīniku „Gaiļezers" par kompensācijas piedziņu. Viņas prasītā summa bija aptuveni 700 000 latu.
Pirms gandrīz diviem gadiem apelācijas instance par labu pacientei no slimnīcas piedzina vien 1500 latus. Klēģere tiesas lēmumu pārsūdzēja. Pērnā gada beigās Augstākās tiesas Senāts atgrieza lietu atpakaļ apelācijas instancē. Sēdes datums nozīmēts pirmdien.
Klēģere ir sašutusi par ilgo tiesāšanos: „Nu, vienkārši tiesa tiek novilcināta par pusgadu, nenotiek tiesas sēdes. Tiesībsargs ir pētījis un atzinis, ka nepamatoti tiesa tiek novilcināta."
Klēģere norāda, ka līdz šim tiesa nav ņēmusi vērā arī lielo kaitējumu, ko radīja ārstniecības kļūda. Viņai ir pārvietošanās grūtības, tagad esot nepieciešams asistents. Viņa vairs nevarēja turpināt darbu apsardzē.
Pirms gaidāmās tiesas sēdes Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis Normunds Beļskis par šo lietu izsakās skopi: „Ņemot vērā to, ka iepriekšējās tiesas nolēmums bija piedzīt no atbildētāja, konkrēti no mums 1500 latu, un to pārsūdzēja paciente, tad nebūtu korekti ne no ētiskā, ne no juridiskā viedokļa komentēt šobrīd pirms tiesas nolēmuma saņemšanas."
Kā norāda Beļskis, kopumā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā šādu kļūdu ir maz: „No kopējā manipulāciju un operāciju skaita, kas veiktas mūsu slimnīcā, mums ir bijuši 15 tiesas procesi, no kuriem divos esam kompensējuši pacientiem atbilstoši tiesas lēmumam tiesas piespriesto kompensāciju. Vienā gadījumā tas bija ap 5000, vienā gadījumā ap 10 000." Tiesa, nav zināms, cik no šiem tiesu procesiem vēl turpinās, kā tas ir konkrētajā pacientes lietā.
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders vispirms norāda, ka ārstniecība kā tāda nav iedomājama bez riska. Tāpēc, uzsākot ārstniecību, ārsti uzņemas zināmu risku par to, kāds būs ārstniecības rezultāts, un daļā gadījumu var rasties kaitējums pacientam, piemēram, neparedzēta trauma vai veselības zaudējums.
„Ārstniecības riska fonda mērķis ir sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību bez tiesas. Ja līdz šim pacientam bija jādodas uz tiesu un ar tiesas lēmumu bija iespējams piedzīt no atbildīgās ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas radušos zaudējumus, tad Ārstniecības riska fonds ļaus šos gadījumus, kas būs pierādīti, risināt bez tiesas, līdz ar to tas būs iespējami ātrāk," skaidro Šneiders.
Pacientu tiesību likumā paredzēts, ka pacientam būs tiesības saņemt atlīdzību no šā fonda par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu. Šneiders stāsta, ka veselībai nodarīto kaitējumu izvērtēs Veselības inspekcija, veicot ekspertīzi. Tā noteiks kaitējumu apmēru.
„Pacientu tiesību likumā ir noteikts, ka persona par veselība vai dzīvībai nodarīto kaitējumu var saņemt atlīdzību līdz 100 000 latu. Šobrīd tiek veikti grozījumi pacientu tiesību likumā, kas paredz paplašināt kompensācijas apmēru attiecībā uz izdevumiem, kas bijuši personai, lai novērstu iepriekš radīto kaitējumu veselībai," stāsta ministrijas pārstāvis.
Tas nozīmē, ka pacienti varēs prasīt papildu arī kompensāciju līdz 20 000 latu. Šī nauda paredzēta, lai kompensētu ārstniecību ārstniecības iestādē saņemtā kaitējuma novēršanai. Līdz ar to kopējā maksimālā kompensācijas summa būs 120 tūkstoši latu.
Atlīdzības tiks pieprasītas par nodarīto kaitējumu pēc šā gada 25.oktobra. Atlīdzības tiks izmaksātas, sākot ar nākamā gada 1.maiju. Tas nozīmē, ka jaunā sistēma nevarēs palīdzēt pacientei, kura turpina tiesāties ar Gaiļezeru.
