Linda Zvaune pati savulaik ir dzimusi Jūrmalas slimnīcā. Tagad viņa te strādā par neiroloģi un papildus tam ir arī sāpju terapeite jeb algoloģe.
“Mana mamma strādāja par medmāsu šajā pašā slimnīcā. Bērnība patika lāčus un lelles ārstēt, spēlēties ar dažādām zāļu burciņām. Ģimenē abi vecvecāki ir veterinārārsti,” stāstīja ārste. Tāpēc ģimenē nevienam nebija pārsteigums, ka arī Linda izvēlējās kļūt par ārsti.
“Likās ļoti interesanta tieši cilvēka nervu sistēmas darbība. Smadzeņu darbība ir mazliet noslēpumaina, bet tajā pašā laikā mēs daudz ko varam izmeklēt klīniski. Uzrunāja arī neirologu saime. Tieši neirologi bija tie, kas likās draudzīgi. Arī visas šīs slimības daudz interesantākas, izzināšanas vērtas. Tā es nokļuvu neiroloģijā,” stāstīja Zvaune.
Ārstes ikdiena ir gana intensīva. Viņa strādā gan Jūrmalas slimnīcā, gan Gaiļezerā, gan privātā klīnikā un to visu apvieno ar lektores darbu Rīgas Stradiņa universitātē un pētniecību.
“Viņa ir zinoša, izpalīdzīga un laba kolēģe. Viņa ir sabiedriska, laipna,” par kolēģi izteicās Vija Marta Neilande.
Zvaunei savā darbā patīk iespēja izmantot dažādas ārstēšanas metodes:
“Neirologam ir priekšrocība, ka ir iespējas ar dažiem instrumentiem iegūt informāciju bez citām iekārtām.
Protams, mēs ļoti bieži izmantojam mūsdienu modernās iespējas izmeklējumiem, bet neirologam ir neatņemams instruments āmuriņš, ar kuru varam pārbaudīt refleksus, izsekot galvas smadzeņu nervu darbības novirzēm no normas.”
Ārstei ļoti patīk savs darbs, un ļoti bieži tas viņai rada gandarījuma sajūtu. “Kad atnāk pacients un saka, ka viņam ir palīdzējusi mana nozīmētā terapija, ka viņš jūtas labāk, ka dzīves kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. Tie ir vislielākie gandarījumu mirkļi. Tāpat, ja izdodas atrast īsto cēloni pacienta sūdzībām, ja viņš ir ilgstoši meklējis palīdzību un nav atradis, un mēs atrodam īsto vainu, – tas ir gandarījums, tā palīdzēšana cilvēkam, ka tu redzi, ka darbs nav bijis velts,” uzsvēra Zvaune.
